Tā dzimst Ziemassvētku brīnums

"Tu būsi māmiņa", vienā no tikšanās reizēm teica mans tagadējais vīrs. Tas skanēja kā skaista mūzika. Tikai vēlāk mēs sapratām, ka tas būs ļoti smags darbs, kas prasīs atteikties no daudz pierastām lietām tikai, lai mazulīte būtu. Tā kā man nav bijusi iespēja pateikties saviem dakteriem par to, ko viņi manā labā darījuši, minēšu viņu vārdus un ar šo rakstu vēlreiz vēlos pateikt viņiem vislielāko paldies.

Esmu laimīga četru bērnu māmiņa, vecākajam dēlam ir 22, meitiņām 18 un mazai peciņai 1,7. Deviņus gadus pirms pieteicās Katrīne, zaudēju savu mazulīti priekšlaicīgās dzemdībās, nevaru izstāstīt kā es jutos, tas tukšums ko jutu, mani pavadīja ilgus gadus, tad manā ģimenē ienāca audžumeitiņa. Ja kāda domā, ka dzīve pēc 35 beidzās, tad teikšu, meitenes dzīve tikai sākās, vienīgi visām pārmaiņām un sajūtām ir cita garša. Mans vīrs nav skaistulis un gadus desmit atpakaļ uz vīrieti, kas ir mazāks par mani augumā, es nekad pat nepaskatītos, tagad varu pateikt, ka tam nav nekādas nozīmes, ja tevī ir miera un drošības sajūta.

Kad atnācu pie ārsta, jo domāju, ka esmu stāvoklī, diagnoze skanēja kā spēriens no skaidrām debesīm- Jums ir mioma, kas ir ļoti liela, ir vajadzīga operācija. Tā es nonācu pie dakteres Baibas Paijes, (zinu, zinu tūlīt būs komentāri par dzēlīgumu utt., gribu teikt tikai vienu 15. nodaļa arī man ir pazīstama un es biju lieciniece tam kā viena otra jaunā māmiņa klausa ārsta norādījumiem, bet kad rodas problēmas, pie visa vainojams ārsts), manā gadījumā, kad ierados pie ārstes, lūdzu lai viņa dara visu iespējamo, es vēlos vēl vienu mazuli. "Es neesmu brīnumdaris "viņa atbildēja, operācija ilga 4.stundas, kad es atmodos intensīvajā terapija, pie gultas stāvēja daktere Paije un smaidīja "Mēs to briesmoni noņēmām"

Daktere nezin, ka ar viņas palīdzību mums ir Katrīne. Pēc pusgada, kad sapratu, ka nu ir laiks domāt par grūtniecību, sekoja nākošā ziņa, es nepaliku stāvoklī, tad laimīgas sagadīšanās dēļ es nokļuvu pie vēl vienas vienreizējas dakteres Evas Barkānes, ar kuru mēs kopā nogājām ļoti grūtu un garu ceļu. 2007. gada decembrī pēc visu analīžu saņemšanas daktere deva savu slēdzienu, trīs mēneši ārstēšanās ir nesusi savus augļus, tu vari palikt stāvoklī, bet vīra veselības stāvoklis norāda, ka lai tu paliktu stāvoklī jānotiek brīnumam.

BRĪNUMS notika, jo pēc Jaunā gada konstatēju, ka esmu stāvoklī, testus veicu no rīta un vakarā un pusdienlaikā, nekādi nevarēju noticēt. Divos mēnešos es gandrīz zaudēju mazuli, daktere man zvanīja ik pa pāris stundām un deva norādījumus, kad bija jau piektais mēnesis konstatējām, ka man ir grūtniecības diabēts, pirmajā dienā, kad nevarēju ēst baltmaizi- raudāju, vēlāk izrādījās, ka ļoti garšīga ir rupjmaize un kafiju var dzert ar medu. Visu šo laiku man blakus bija mana daktere. Kad tuvojās astotais mēnesis cukura diabēts progresēja un es sāku lietot insulīnu, jo dienas, jo vairāk, likās nekas nepalīdz, Kamēr ģimene bija mājās un vīriņš blakus to varēja izturēt, bet kad paliku viena arvien biežāk raudāju un lūdzu ,lai tikai bērniņam viss būtu labi un viņš nenomirtu. Tā uz konsultāciju es nonācu pie dakteres Jansones, kas mani uzmanīja līdz dzemdībām.

Pienāca 08.08.08., es devos uz Stradiņu slimnīcu pie dakteres uz pārbaudi, nezinu kāpēc, bet mašīnā ieliku somu ar mantām, varbūt zemapziņa. Pēc tonīšu pārbaudes daktere apsēdās man blakus koridorā un klusā balsī noteica, operācija būs tūlīt, ja nepasteigsimies rīt var būt pa vēlu. Operāciju zālē dakteri sarunājās, man pajautāja kā sauks mazo bēbī, kad atskanēja pirmais kliedziens. Līdz vakaram gulēju, pirms gulētiešanas vīrs palīdzēja aiziet līdz bērnistabai, es jautāju vai var mazulīti redzēt, kurš ir mazulītis, jautāja daktere, māsiņa smaidīja un teica " tas ir  mazais cukuriņš", tā mēs iepazināmies ar vēl vienu vienreizēju dakteri- pediatri Inetu Jasoni, kas mums palīdzēja izaugt tik lieliem un ņipriem.

Pastāsti arī TU par savu gaidību laiku, iesūtot savu stāstu! Labāko stāstu autori saņems dāvanas no Johnson's Baby! Vairāk par konkursu uzzini ŠEIT!