Speciālista padoms visam mūžam

Kas jauns Ērikas un Evelīnas dzīvē? Kādi piedzīvojumi bijuši? Lasi jaunāko Ērikas blogu!

Sveikasss!

Ehh, ka nevaru un nevaru izgulēties... Tobiš laicīgi aiziet gulēt- te tas jādara, te tas jādara, te vēl kaut kas. Kamēr galva jau vairs nesaprot, kur diena, kur nakts..

Nāku ar dāvanām- jauniem iespaidiem un atklājumiem. Vispirms jau palielīšos, ka mana pekause katru dienu pa jaunam vārdiņam apgūst, vakar pat divus- kad šķīvis tukšs, tad jāsaka „nau”, un, ja vajaga kādu mantu, tad jāsaka „man”. Šodien vārdiņš „katsss” (karsts).

Un tā foršā sajūta, ka bērns nevis vienkārši akli atkārto, bet izprot vārda nozīmi- paņem rociņās tējas krūzīti un saka „katsss”. SUPER! Drīz man būs padomdevējs, kuru jaku vai svārkus labāk vilkt!

{pic:1}

Vārdiņš „man” dzima Māmiņkluba nodarbības laikā- izmantoju lielisko iespēju apmeklēt staigātāju klubiņa nodarbību. Evelīna negribēja dalīties ar skaitīklīšiem: „Viss man, viss man, tikai man vienai!” /Tas nav no manis/

Runājot par nodarbību-par to arī gribēju parunāt. Sākumā šaubījos, vai rāptāju/ložņātāju klubiņš būs priekš mums. Mazā jau piecus mēnešus bizelē kā lielā- kādu nu hendlingu tur vairs mācīties! Galvenokārt dominēja trīs dzinēji:

1) varēšu palūkot, vai visu esmu darījusi pareizi, hendlingojot savu meitu;

2) ceru, ka man vēl būs bērni, un tad jau būšu, iespējams, vēl gudrāka;

3) Evelīna varēs parotaļāties ar citiem bērniem.

Pēdējais variants galīgi izpalika, jo viņa, naidīgi rūkdama, ņēma nost mantas citiem bebučiem, bet centās pieglaimoties pārējām mammām, dāvinot viņām Māmiņu kluba studijas mantas.

Variants #1 bij tas īstais pareizais, JO:

a) uzzināju, ka ir daudzas lietas, kuras NEMAZ NEZINĀJU, lai varētu darīt pareizi, JO tie bija tādi knifiņi, kurus var uzzināt tikai tad, ja Jūsu māte ir fizioterapeits, vai arī fizioterapeita nodarbībā. Nu piemēram to, ka tad, kad bērns sēž klēpī, pēdiņas jāpietur izvērstas uz āru. Piekritīsiet, ka tā jau liekas vienalga, kā bērnam, klēpī sēžot, karājas kājas?

b) tāpat sapratu to, cik ĻOTI svarīga ir katra kustība, ko veicam ar bērnu, un- nebūt ne līdz brīdim, kad viņš iemācās patstāvīgi staigāt. Vēl labu laiku pēc tam, jo stājas un gaitas attīstība nevis beidzas ar pirmajiem solīšiem, bet gluži otrādi- sāk sau ceļu mūža garumā. Un TIKAI manās rokās ir tas, cik iznesīgi meita soļos pēc sava vidusskolas diploma, vai dosies pie altāra /te uzreiz atcerējos mūsu eksprezidentes Freibergas kundzes stāju/.

Tajos tālajos laikos, kad es augu, par vārdu hendlings visi tik acis bolīja, un tāpēc nav brīnums, ka man līka mugura un abas kreisās kājas, kas nozīmē agrīnu locītavu deformāciju. Bija tikai sarkanas ādas zandales ar sprādzi, kurām tad, kad palika par mazu, izgrieza purngalā caurumu un drasēju tālāk... 8-|

Super, ka aizgāju pārliecināties par savu līdzdalību meitas stājas attīstībā tieši tagad, nevis  tad, kad varbūt jau grieztos pie ārsta ar grūti koriģējamām problēmām. Un vispār forši, ka ir iespēja, nemaksājot baigās summas, omulīgā gaisotnē uzzināt visu, kas nepieciešams, jo Vita Lakša strādāja ar katru bērniņu individuāli.

Bija vēl trešais variants, kurš dzima nodarbības laikā: Māmiņu kluba mammām ir TIK  burvīgi mazuļi!!! Tiešām! /protams, mammas arī/ Izjutu tādu mazu sentimentiņu, nostaļģiju, melanholiju- nu, ķipa, atcerējos savu rausenīti, kad viņa vēl spirinājās uz punča un nemācēja tikt uz priekšu. Ehh, tik mīļi! :)

Tā kā, mammas, saņemamies, ir taču 21. gadsimts- neviens vairs nelasa grāmatas un nemeklē info guglē- Visi dodas uz Māmiņu klubu! :D

Šo reizīti viss no manis!

Čau- kakau!

;-)

Ērika

Vairāk par Mazo staigātāju nodarbībām uzzini ŠEIT!