Sosīti sagrauza pelīte

26. Dec 2010, 18:26

Kad dēliņam palika 1,7 gadi, nolēmu, ka lēnām varētu sāk atradināt no sosītes, jo pārsvarā tā bija vajadzīga, lai puika iemigtu (pārējo laiku es vienkārši to noliku malā, lai nerēgojas) bet īsti nekas neizdevās, jo gulēt bez viņas negāja un tad sākās lielā niķošanās un raudāšana. Tā nu nolēmu, ka pagaidām tas uz laiciņu jāatliek.

Vienu dienu aizbraucām uz laukiem (tas bija vasarā) un pusdienlaikā parasti viņš gulēja svaigā gaisā. Pēc pamošanās viņš aizmeta sosīti projām. Nu ja aizmeti, tā tad vairāk nav vajadzīga... Vakarā, protams, ka pirms gulēt iešanas atkal prasa sosīti - tad nu stāstīju, ka tu tač pats aizmeti un teici, ka tagad sosīte pēēē un tādu netīru nevar bāzt mutē. Mazu brītiņu pačīkstēja, bet beigās pieņēma un nevajadzēja vairāk.

Tomēr pēc pāris nedēļām mazais saslima un pusdienlaiku vairs neiet gulēt, prasa sosīti. Tā nu atkal atgriezāmies atpakaļ, kur bijām.

Tuvojoties 2-iem gadiem, sapratu, ka tomēr jāmēģina vēlreiz atradināt pavisam , jo tas arī ļoti bojā zobus, kaut arī tiek lietota tikai, lai iemigtu.

Tā nu vienu vakaru, nogriezu sosītei gabaliņu. Puika paņēma un iebāza mutē, bet uzreiz izņēma ārā un skatās, ka kaut kas nav kārtībā, kaut kāds caurums. Paskaidroju, ka pelīte bija atnākusi ciemos un nograuza gabaliņu. Dēliņš pētīja ilgi, kas noticis, pēc tam pats aizgāja un izmeta miskastē un visiem gāja un stāstīja, ka pelīte sagrauza viņa sosīti.

Pāris reizes vēl bija grūtāk iemigt, bet nu jau tas viss ir garām un sosīte ir domāta tikai bēbīšiem:)