Sākam jaunu nedēļu dārziņā - jauna grupiņa, jauni iespaidi

08. Jul 2011, 09:53

Vakar uzsākām bērnu dārza gaitas . Nu jau patstāvīgā grupiņā, kuru nemainīsim līdz pat mācību gada beigām.

Adrians zināja, ka ies uz lejas grupiņu, būs vecā labā audzinātāja, ar kuru viņš jau ir pazīstams no pavasara. Ļoti laimīgs un priecīgs soļoja uz dārziņu.

Arī nonākot galā, smaids līdz ausīm, puķes audzinātājai un ātri grupiņā iekšā. To ka jāpārģērbjas, pirmajā mirklī aizmirsa.

Bet nu man jau tā pieredze tāda, ka smaids no rīta var arī neko īpaši labu neliecināt.

Tad nu pirmā diena izvērtās ļoti gara. Lielākai daļai bērnu jau pakaļ nāca pēc pusdienām. Daļa palika gulēt. Bet Adrianam mamma cītīgi strādāja un pakaļ tika tikai pirms 17:00.

Skrēju no darba, baidījos, ka būs palicis viens pats. Bet, atnākot pakaļ, bērns mierīgi spēlējās, bija vēl viens puisītis, tā kā vientuļi nebija. Un izrādījās, Adrians jau tagad ir lielais puika. Daudz ko zin, var izdarīt pats. Nekādu problēmu. Mājās gan iet gribēja, bet teica, ka rīt nāks atkal.

Bet kā jau visās grupiņās arī šajā ir divas audzinātājas. Vienu mēs labi zinām, otra uzsāka darbu tikai šajā gadā.

Šorīt, dodoties laimīgi uz dārziņu, saģērbāmies, ejam grupiņā - Adrians bļauj: audzinātāja Rita pazudusi!

Iestājās panika. Šodien strādā otra audzinātāja. Redzējis viņš viņu bija tikai vakar, par pilnu neņēma un domāja, ka mamma atstāj nabaga bērnu vienu - lielā bērnu barā, jo audzinātājas nav. Un kā par nelaimi arī pazīstamā auklīte bija aizgājusi pēc brokastīm.

Visi bērni palika bļaudami, es aizgāju sadevusi bučas. Kā būs gājis šodien, nav ne mazākās jausmas. Tagad pavīdēja doma iet lūrēt, kā mazie dosies ārā. Bet vai vajag?