Sācies slimošanas laiks

Māmiņa Rebeka stāsta par vīrusu, kas viņu ir noķēris un negrib laist vaļā. Kā viņa ārstējas, lasi tālāk.

Esmu apaukstējusies un tas ir patiešām grūti!! Apaukstējos, protams, sava stulbuma dēļ, nekad neticu, ka man saka, ka ārā ir patiešām auksti un jāģērbjas siltāk. Tā nu izgāju salā un vējā, ar plāno jaku un bez cepures. Saslimu uzreiz. Tagad mokos, kakls sāp, deguns pilns, klepus nenormāls, vieniņi par laimi temperatūras nav.

Ja agrāk būtu ieritinājusies segā un gulējusi pie TV, dzērusi karstas tējas, tad tagad tā nevar, Jēkabam ir savas vajadzības un viņš nav vainīgs, ka mamma slima. Protams, draugs cik vien iespējams palīdz, bet viņam tomēr ir darbs un divi treniņi un nav jau tā, ka viņš visu laiku var būt mājās, tāpēc jātiek galā pašai.

Visgrūtāk ir no paša rīta un pēcpusdienā. No rīta grūti ir, jo visu nakti esmu noklepojusi un nomocījusies, bet jāceļas mazajam jātaisa brokastis un TĀ nāk miegs, ka nezinu, kur likties. Pēcpusdienā savukārt visas sliktas izjūtas saasinās, galva ir 2x lielākā vatē, deguns ir 2x pilnāks un klepus 2x nežēlīgāks. 

Pirmo dienu, kad bija vistrakāk, man draugs sarunāja palīgus.  Viņa brālis sēdēja pie manis visu dienu vaktēja mazo, bet tā kā viņš no bērniem neko nesaprot, man vienalga bija jātaisa mazajam ēst un jāmaina autiņbiksītes, kas tobrīd bija mokoši. Vakara atbrauca Jēkaba omīte, tad gan es gāju pagulēt, jo viņai es uzticos, ka ar mazo viss būs labi!!

Šajā sakarā bija viens atgadījums, bet par laimi viss bija OK, bet varēja jau arī nebūt. Es visu nakti nomocījusies klepojot, no rīta pieceļos, Jēkabam aktivitātes laikam, gribas spēlēties un ņemties, es savukārt vai mirstu nost, kā man nāk miegs. Nedaudz atguļos uz dīvāna un, protams, iemiegu. Nezinu, cik ilgi nogulēju, bet mazais savā nodabā bija spēlējies un uztaisījis istabu par normālu cūku kūti un izvandījis visu. Pats laimīgs sēdēja istabas vidū un spēlējās ar maniem žurnāliem, kurus bija pamanījies izvilkt no atvilktnes.  Nu tajā bridi pasmējos par komisko skatu, bet tā labi padomājot, viņš taču varēja aizlīst līdz kaut kādiem datora vadiem vai štepseļiem vai uzgāzt sev kaut ko smagu virsū un varēja nebeigties tas viss tik komiski!!

Katrā gadījumā, ja agrāk slimošanu uztvēru kā nelielu atpūtu no skolas un no darba, tad tagad tā ir ultraslodze!!

Rebekas ieteiktos paņēmienus cīņā ar saaukstēšanos lasi ŠEIT!