Par zaļajām lietām un ne tikai

Patiesi nevēlos, lai kāds uzņem to, ko rakstīšu personīgi, bet man šī nedaudz uzspēlētā lieta ar "zaļo", kaitina. Paskaidrošu kapēc.

Kad lasu ,cik mēs visas esam zaļā dzīvesveida piekritējas, nevaru saprast es tikai tam netici, vai arī citi redz, kas notiek. Mēs tik ļoti rūpējamies par zaļo dzīvesveidu, par eko preču pielietojumu savā ģimenē, tad es nevaru saprast no kurienes rodas tās jaunās māmiņas, kas ir pilna Rīga, mazulīši met papīrus un mammītes sēž parkā un mierīgi uz to noskatās. Jums vajag redzēt, kas notiek, kad šīs ģimenītes izbrauc uz laukiem, bērnu laukums pēc brīvdienām ir kā atkritumu laukums. Meži pilni ar atkritumu maisiņiem, bet ja jautāsi, katram atdsevišķi, tad atbilde ir- es nemetu, es atkritumus vedu uz mājām.

Tas ir briesmīgi, ko redzam Latvijas talkās, katru gadu tonnas atkritumu. Bet mēs taču visi esam par zaļo dzīvesveidu. Dzīvot zaļi nenozīmē tikai šķirot atkritumus, vai lietot pārtikā "EKO "preces, kas bieži tikai tā saucas. Tas nozīmē mainīt DOMĀŠANAS veidu, cienīt savu kaimiņu un mūsu zemi.

Varbūt, ka būtu jāsāk ar to, ka mašīnas vietā biežāk jāstaigā ar kājām, lai saudzētu dabu.

Vai jāmāca bērniņam, ka jūrā nevajag nokārtot savas dabīgās vajadzības.

Pēc saviem mājdzīvniekiem jānovāc ekskrimenti.

Savas mašīnas nemazgāsim pie ezera, upes ,kur jūsu mazulis peldās.

Un atcerēsimies, ka atkritumi, ko izmetam mežā, nokļūst zemē un sabojā ūdeni, kas turpat tek no avotiņa.

Neaizmirsīsim par kanalizāciju, te gan piezīme lauciniekiem un vasarnīcu īpašniekiem. Arī viss šīs laboms aiziet zemē.

KĀ IZSKATĀS. kur tad ir mūsu zaļais dzīvesveids. Bieži sanāk redzēt cilvēkus, kas mājās ir tik pedantiski, bet kad nonāk ārpus mājas rīkojās pavisam neadekvāti kā pirmatnējie cilvēki.

Ir jau labi ticēt, ka veļas pulveris ar nosaukumu eko ir nekaitīgs. un šampūns ir no dabīgām vielām, jo smaržo pēc kumelītēm, bet tik un tā tajā ir vielas, kas ilgtermiņā ir kaitīgas lietošanā. PADOMĀSIM PAR TO.

Parādi mums "zaļās" lietas un laimē