Par vēlmēm un to īstenošanu

Sveiciens visām Māmiņu kluba biedrenēm un biedriem.

Iepriekšējos trīs rakstus es esmu veidojis, balstoties uz savu – jaunā tēva redzējumu. Šoreiz es vēlētos nedaudz atiet no šīs lomas un parunāt par pāris psiholoģiskiem aspektiem, kurus pēdējā pusgada laikā esmu pieredzējis un kādēļ esmu daļēji mainījis savu dzīvi un uzskatus.

Mani apsvērumi nekādā gadījumā nav jāuztver par patiesību, tomēr, ja kaut kas jums šķitīs noderīgi, būšu ļoti priecīgs. Es pats šīs lietas esmu apguvis lasot grāmatas un klausoties, manuprāt, gudru cilvēku atziņās. Iemesls, kāpēc es tās vēlos uzrakstīt, ir, lai es pats šīs lietas labāk saprastu un varbūt izraisītu nelielu diskusiju raksta komentāros.

Varbūt šīs lietas nebūs nekas jauns, varbūt jūs nepiekritīsiet, bet varbūt nesapratīsiet ko es te vispār rakstu(?) :). Tikpat labi šīs dažas lietas kaut nedaudz spēs mainīt jūsu dzīvi vai domas uz pozitīvo pusi. Es centīšos nerakstīt gari, tomēr, ja būs cilvēki, kuriem interesēs vairāk kāda no manis apskatītajām tēmām, varbūt kādreiz uzrakstīšu kaut ko vairāk. Tā kā droši – ja patīk, sakiet „jā”, ja nepatīk, sakiet „nē” – netaisos neko tādu lasīt :).

Sajūtu psiholoģija

Visas mūsu dzīves vēlmes nosaka sajūtas. Jebkurai lietai, jebkuram notikumam līdzi nāk sajūta, kuru mēs izjūtam to ieraugot, iegūstot, sajūtot, sapņojot, sadzirdot utt.

Es vēlētos, lai tie, kas šobrīd lasa šo rakstu, veiktu nelielu uzdevumu. Iedomājaties vienu lietu, ko jūs vēlaties no visas sirds – tas varētu būt kāds sasniegums, kāda mantiska vienība vai jebkas cits. Man, piemēram, šī vēlme būtu – pelnīt vairāk naudas.

Kad esat apzinājušies savu vēlmi, uzdodiet sev jautājumu: „Kādēļ es to vēlos?” - Es vēlos pelnīt vairāk naudas, lai man, ieejot veikalā, nebūtu jāskatās tikai uz akcijas precēm; lai es varētu nopirkt „bumbieru bumbiņas savā sulā” vienmēr, kad es tās vēlos; lai es savam dēliņam un sieviņai varētu nopirkt visu, ko viņi vēlas; lai maniem vecākiem nebūtu jāpalīdz man finansiāli, bet es viņiem varētu palīdzēt... Tā kā es to nevaru, es jūtos slikti – vienmēr, kad ieeju veikalā, vienmēr, kad jāatsaka sieviņai kāds pirkums. Tās ir neizturamas sajūtas, kuras es vēlos izbeigt.

Risinājumi laikam ir tikai divi – pirmais – censties nopelnīt vairāk naudas (kādam citam tas varētu būt iegūt to lietu, kuru viņi tik ļoti vēlas). Tomēr bieži vien tas nav tik viegli vai citiem vārdiem sakot – to nevar tā uzreiz. Rītdien man nebūs tik daudz naudas, cik es vēlētos. Varbūt pēc nedēļas, mēneša vai diviem. Tomēr es negribu arī šo nedēļu justies tāpat kā visas iepriekšējās, jo man taču būs jāiet veikalā un jājūtas slikti.

Šajā pašā mirklī es varu mainīt vienu – savas sajūtas!

 „Vienkārši ej veikalā un pērc citas lietas, kuras tu vari atļauties un neraudi. Kas Tu domā, ka esi vienīgais tāds – man arī tā ir un man ir labi?” Bet ne par to ir stāsts, lai gan daļēji tomēr ir. Redziet, katru lietu, kuru mēs tik ļoti vēlamies, mēs tās vēlamies tādēļ, ka esam šai lietai piešķīruši tik ļoti svarīgas un nozīmīgas sajūtas.

Es vēlos vairāk naudas, jo tad es jutīšos pārliecinātāks par sevi, drošāks, priecīgāks, es varēšu nopirkt savas bumbieru bumbiņas, jo tad es jutīšos... teiksim, vienkārši labi, tā, kā es vēlos justies. Tas, protams, būs jauki. Tomēr, saņemot visas šīs mantiskās lietas, man nenoliedzami radīsies arī lielāka apetīte.

Vai jums dzīvē nav bijis tik neskaitāmi daudz reižu, kad domājat – „Ja man būs tas, tad es gan jutīšos labi”, vai „viss, ko man vajag, ir labs darbs un jauka sieva (vai vīrs) – tad gan es būšu sevi piepildījis un būšu laimīgs”? Bet beigās izrādās, ka pat tad, kad esam visas šīs lietas ieguvuši, nāk jaunas lietas, kuras mēs gribam, bet nevaram dabūt, kas atkal liek mums justies slikti. Un šis ritenis turpinās, jo nekad dzīvē nebūs tā, ka mums būs viss un tad gan būs forši...   

 {pic:1}

Kāds tad ir risinājums? Pēc šīs subjektīvās analīzes, es esmu nonācis pie atziņas, ka es vēlos pelnīt vairāk naudas, jo es vēlos justies „pārliecinātāks par sevi, drošāks, priecīgāks...”. Sākumā man gan likās, ka es gribu bumbieru bumbiņas, gribu nopirkt sieviņai visu ko viņa vēlās utt. Tomēr visvairāk par visu šajā gadījumā es vēlos būt pārliecinātāks par sevi. Tā tomēr ir sajūta, kuru es vēlos un nevis kas cits. Arī ēdot bumbieru bumbiņas vai pērkot sieviņai visu, ko viņa vēlas, es gūstu sajūtas, kuras man liek justies labi. Un lai cik arī tas jocīgi nešķistu – ja man būtu iespēja biežāk nopirkt vienkāršas bumbieru bumbiņas es justos pārliecinātāks par sevi!?

Dažkārt šajā ķēdē ir iesaistītas vairākas lietas vai vēlmes līdz mēs nonākam līdz konkrētajai sajūtai, kuru mēs gūstam no šīs lietas.

Risinājums ir pavisam vienkāršs. Mūsos visos ir tik daudz īpašību, kādēļ mēs varētu justies pārliecinātāki par sevi vai gūt kādas citas mums tik svarīgas sajūtas, bet mēs nezin kāpēc domājam, ka šī lieta ir vienīgais, kas mūs tādus padarīs.

Es šīs sajūtas varu iegūt tūlīt un tagad! Mēs visi varam izjust tās sajūtas, kuras mēs tik ļoti vēlamies, tomēr sākotnēji asociējam ar kādu lietu, priekšmetu vai sasniegumu. Mēs šīs sajūtas varam iegūt ar jau esošajiem resursiem un nevajag sevi šaustīt, ka mums kaut kā nav – mums ir viss nepieciešamais, lai mēs justos laimīgi! Tās ir sajūtas, kuras mēs gūstam sevī un to esamību neietekmē nekādi ārēji faktori. Mēs varam tā justies vienkārši tāpat vien.

Un ja arī mums vajag tās mantiskās vērtības vai kādu statusu, mēs pēc tām varam tiekties, tikai jau visā šajā procesā mēs jutīsimies lieliski.

Būtu ļoti jauki, ja jūs varētu veikt līdzīgu analīzi komentāros – „ko jūs vēlaties un tieši kāpēc jūs to vēlaties...?” Tas var arī nesaskanēt ar manu viedokli par sajūtām, tādēļ ļoti gribētu dzirdēt jūsu viedokli.

Vēlējos šajā rakstā iekļaut 4 tēmas, bet ar pirmo jau esmu aizkavējis jūs ilgāk nekā plānots. Tādēļ vēlētos raisīt nelielu diskusiju par šo tēmu un, ja kādam šie apsvērumi liksies noderīgi, tad, iespējams paturpināšu ar vēl 3 citām tēmām jau kādā citā nedēļā.

Šajā nedēļā manam dēliņam Gustavam ir viena gada jubileja, tādēļ nākamnedēļ uzrakstīšu savas pārdomas par šo pirmo gadiņu.

Jauku nedēļu vēlot,

Jānis