Par Latvijas vēsturi I

Novembris Latvijas vēsturē ir īpašs laiks, tas iegrāmatots ar zelta burtiem. 11. un 18. novembrim jābūt svētiem datumiem ikviena latvieša sirdī. Cik nozīmīga šī diena ir Tev?

Vai zini, ar ko nozīmīgs Latvijai ir 11. novembris? Jā, pareizi- tieši pirms gada valdošie no valsts kases aizdeva „Parexam” divsimt ļimonus. Bet šoreiz ne par to. Šoreiz par Lāčplēša dienu. Dienu, kurā norisinājās visiespaidīgākā cīņa Latvijas un, iespējams, arī pasaules vēsturē: veselu mēnesi ilgusī cīņa par Rīgas atbrīvošanu no bermontiešiem bija beigusies. Nepilni piecpadsmit tūkstoši Latvijas kareivji sakāva 50 000 vīru lielo Bermonta karaspēku!

„sapņu vairogos stāvējām naivi,
ložu lapsenēm steidzot mūs šķirt.
nekoklē velti – vairs nesasaukt drošos
vēlreiz par savu brīvību mirt”... *

Uzbrukums Rīgai sākās 1919. gada 8. oktobrī. Tas bija pēkšņs trieciens- lielākā daļa Latvijas  armijas Latgalē cīnījā spret lieliniekiem. Tomēr apziņa, ka vācieši ieņēmuši Pārdaugavu, latviešos raisīja milzīgu patriotismu. Par padošanos neviens nedomāja. Tika organizētas jaunas karavīru vienības, uz kurām Daugavmalas ierakumos devās studenti un pat skolnieki no skolas sola. Latviešu tauta cēlās kājās, lai pretotos bermontiešiem.

 {pic:1}

Visasiņainākās kaujas notika Imantā, Sudrabkalniņā. Tur neatkarīgās Latvijas laikā uzcēla pieminekli par godu kritušajiem. Netālu no turienes es uzaugu- bērnībā ziemā šļūcām no kalna ar ragaviņām un paštaisītiem sniegadēļiem, vasarās kāpelējām pa pieminekli, grauzām semučkas un čaumalas metām turpat zemē: toreiz man likās, ka tas tāds pavisam parasts piemineklis, kādu mums Rīgā daudz.

Vecmamma, kura mani uzaudzināja, bija diezgan vienaldzīga pret vēstures notikumiem. Viņa vēljoprojām fano par Ulmani un nespēj aizmirst savu karā zaudēto vīru. Nespēju no viņas izvilkt tik daudz informācijas par pārciesto karu, lai varētu dzīvi iztēloties kara laika notikumus. Tāpēc savai meitai es iemācīšu tik daudz no mūsu tautas smagās vēstures, cik vien es zinu, un vēl vairāk. Audzinu meitu patriotiski un ceru, ka interese viņai tikai pieaugs.

Tā lūk. Šķirstot guglē tā laika attēlus, kājas notrīc un sirds salecas- kas par neviltotu patriotismu, kas par cīņassparu! Tūkstošiem cilvēku ceļas kājās un ir gatavi mirt par savu zemi un tautu! Fantastika! Tie ir laiki, kādi vairs nekad nebūs- etniskā sajaukšanās un ieiešana Eiropā ir atņēmusi tautas neatkarību, treknie ir atdevuši mūsu zemi par skaistām acīm un ēzeļa ausīm.

„kam tādam vēl abrene- sevi, kas pārdos,
kas stiprā un bagātā pēcpusē trīc.
es mirstu, tu mirsti, mēs izmirstam sveši,
bet krātiņš uz kredīta sanāca glīts”...

Cilvēki ir zaudējuši pēdējo cerību, padevušies. Nesen vienā klačiņā ar Grodumu Janku, apspriedām iespēju uzkāpt radio tornī un pacelt valsts karogu. Beigās nonācām pie secinājuma, ka nav vērts. Neviens vairs nevienam netic, neviens vairs uz neko necer un nepaļaujas. To saujiņu, kas vēljoprojām kvēli mīl savu zemi un ir gatavi atdot dzīvību par Latviju- to saukā par nacionālajiem radikāļiem un uzmana policija.

Tagad katrs domā vairs tikai par sevi....

„raud māra, raud laima un Dievam dziest klēpī,
raud nākotne, asinis krustcelēs,
vareno klans velk himnu caur zobiem,
un līdzi tai gļēvi velkamies mēs”...

Un tas sāp. Tas nežēlīgi sāp. Desmitiem tūkstoši cilvēku, tostarp sievietes, cēlās kājās, stājās ierindā par savu valsti. Tūkstošiem cilvēku ar savām asinīm ir atpirkuši šo zemi no svešiem algotņiem. Viņu upuris aprakts dziļi zem Kalvīša spļāviena tautai sejā.

{pic:2}

Nav ko gari izplūst- to visu katrs muļķis zina. Izliku uz papīra savu sāpi, kas, izskatās, mūžam neradīs mierinājumu. Stāstīšu to visu Evelīnai- saviem bērniem un bērnubērniem. To nedrīkst aizmirst, Latvijas vēsture jātur godā. Es no sirds ceru, ka reiz mūsu bērni atpirks savu zemi no Eiropas un Latvija reizi par visām reizēm būs brīva, neatkarīga latviešu valsts! Viss ir mūsu rokās!

„lai dzen tevī naglu caur aknām, caur sauli,
caur varoņiem, trimdu, caur aku pie kūts.
Zem velēnām aizmirstie brāļu kapos
Dievu par tevi – par pēdējo lūdz”...

Nacionālais radikālis- Ērika

9.11.2009

* fragmenti no K.Dimitera dziesmas

„Meiča ar saulainām cirtām un kokli”