Miega pele Mika un Sniega pele Pika

Kādā jaukā meža nstūrītī atrodas maziņš maziņš pasakaini jauks namiņš-būdiņa, gluži kā piparkūku mājiņa, kas rotāta ar glazūrainām sniega kupenām, logos dejo skaistas leduspuķes grozot savas kristāliskās kleitas šurpu turpu,pie durvīm laiski grozās dadži ar savām sarmu piepildītajām adatām un visapkārt līgojas balti apsnigušās egles, bērzu aleja un mazie sīkie krūmiņi.

Mazajā pasakainajā būdiņā dzīvoja divas peles, viena bija balta balta, smaidīga un priecīga, tā lēkāja kā ping pong bumbiņa no viena miteklīša stūra uz otru, te atpakaļ un atkal turpu,šo peli sauca par Sniega peli Piku.Bet otra pele ,otra bija dzeltena kā krokusiņš, miegaina, nu īsta guļava, kas mīlēja gulēt savā salmu gultiņā, kas rotāta ar gliemežvāciņiem un dažādiem spīguļiem, šo sauca par Miega peli Miku;)

Pienāca rīts, skaisti balti balts saulains rīts, visapkārt valdīja klusums, tikai dzirdami bija putniņi, kas lidinādamies pa koku zariem čivināja savas skanīgās rotaļīgās dziesmiņas, lidinot notiņas no viena koka zara uz otru, tās bija tik krāšņas un brīnumainas, tās atgadināja pavasari.

''Āūūū, pienācis rīt Mika,āūūū'! Celies celies. es nespēju piecelt Miku, nu ko lai ar viņu iesāk?"domāja Pika...Pika izmēģināja visu, visu, kas vien ienāk mazajā Pikas galviņā. Pika Miku appikoja ar ledainām pikām, bet tā pat acis nepamirkšķināja.Pika uzrīkoja trādi rīdi ar katliem un pannām, pielika pie deguna gardu siera kūku un pat Mikas gardāko siera kūku, bet nekā, čiks vien sanāca...Pika atmeta ar roku un gāja viena pati izbaudīt saulaino dienu.

Pika lidodama iztraucās ārā pa mazajām būdiņas durvīm, tā uzskrēja kupenas galā un kā draiska vēlās lejup no tās, sniegs lipa klāt pārvēršot peli par kārtīgu baltu sniega piki, kā jau kārtīga Pele Pika ;) Tā laizīja lāstekas  kā gardas konfektes, kas kusa kā cukurvate zeltainajos saules staros, Pika mieloja sirdi ar skaistajām sarmu veidotajām gleznām,kļavu lapu palikdams zem dupša, tas traucās no kalniņa atstājot sniegā prieka pilnos saucienus...

Bet pele Mika pa to laiku tik guļ un guļ un vēlreiz GUĻĻĻ. Pelei Pikai pa galvu dauzās domas par Miku, kā lai to pamodina, jo vienai paliek nedaudz garlaicīgi, pikas lido, bet nelido atpakaļ, ragaviņas pašas no vietas nekustas un laizīt lāstekas vienatnē nav interesanti, kā arī taisīt lielās blēņas...

Te pēkšņi no saules spīdīgo staru puses atnāk gaidītā doma, pēķšņi saprotu , ka Miku var pamodināt kas skaists un burvīgs, kaut kas , kas atgādina pavasari, jā jā tas ir tas ko vajag Mikai, kaut kas krāsains un skanīgs" teic Pika.

Tā nu šaudīdamies kā bulta, Pika lidoja no viena pagalma stūra uz otru, savā lina maisā vākdams izmētātās putna dziesmu notiņas,te arī kokos un krūmos,palāsēs un sniegā atradās rāšņi skanīgās notiņassol sī sol la sī do la sol sī do...Pikas mais nu bija pilns, kā liela skanīga nošu dāvana.

Briku braku Pele Pika dodas uz mājiņas pusi, maiss ir dikti smags, bet ar pacilātu spēku tā nepadodas un te jau ir, mais ir pie Mikas gultiņas. Ar lielu vēzienu visu maisas saturu Pika ber tieši Mikai virsū. Būs vai nebūs??? Jā! Mika iztiepj rokas, nožāvājas, izberž acis, nopurina galvu, tā skanēja kā ziemsvētku zvaniņš un ar brīnumainu skatienu lūkojas uz Pikuun sacī:"Pika, ko tu stāvi? Skrienam baudīt ziemas priekus, ārā tik brīnišķīgi pavasarīgs laiciņš, metamies vien ārā, kurš pēdējais tas būs miegainā peļpastala :D ''

Pika vien nosmīn un saka:''peļpastala, Ha" Tā nu abi draiski spēlējās, pikojās un vēlās, taisīja peļeņģeļus, laizīja lāstekas, Pika atkal bija atgriezusi Savu labāko draugu Miku no miega ;)

Brīnišķigu jums šo vēljoprojām sniegoto dienu ;)