Māmiņa Rebeka ciemojas laukos un atpūšas

Ehhh, cik labi, ka ir omes un opji, kuri mirkļos, kad šķiet - viss, es vairs nevaru-, pārņem vadību bērniņa auklēšanā un māmiņa var atpūsties! Arī māmiņa Rebeka Šulca laukos tiek palutināta!

{pic:1}

Pagājušajās brīvdienās bijām ciemospie Jēkabiņa omes un opja ( no tēta puses), viņiem ir liela māja un Jēkabiņš varēja izpausties rāpošanas prasmju uzlabošanā, mājās viņš rāpot var tikai pa sētiņu, jo nevaru nodrošināt perfektu tīrību istabas grīdām, tāpēc, ka koridoris, kurā tiek atstāti ielas apavi, ir starp visām telpām dzīvoklī un lai nokļūtu no vienas istabas uz otru vai nu uz virtuvi vai vannasistabu, ir jaiziet cauri šim koridoram, līdz ar to visi netīrumi izvazājas pa māju!! 

Jēkabiņam bija neierobežotas rāpošanas iespējas, tās arī viņš izmantoja... Rāpo vēl lēnām un ik pa brīdim atsēžoties uz vienas kājas, bet uz priekšu tiek un nemaz tik ilgs laiks nepaiet lidz nokļūst otrā istabas galā.

Vispār man patīk braukt ciemos pie mūsu vecākiem, jo tad viņi ņemas ar mazo un es varu atpūsties, gulēt dīvanā skatīties TV un paralēli arī skatīties, ar kādu sajūsmu vecāki apčubina, baro un pārtin manu Jēkabiņu!!

{pic:2}

No rītiem arī pieceļos tāda nekāda, bet vecāki cilvēki jau ceļas agri, līdz ar to vecāki pārņem vadību bērna aprūpē un es varu iet pagulēt. Protams, izmantoju izdevību un gulēju tik ilgi, cik vien iespējams, bet organisms pieradis celties kopā ar mazo, beigās sāka sāpēt galva, jo biju gulējusi par daudz. Brīžiem bija sajūta-  nu viss jāceļas, bet vēl sevi midzināju ar domu, kad tad akal varēs tā!

Vēl pagājušajās brīvdienās mēs testējām mazuli ar zemenēm (lasīju, ka  tās ir ļoti alerģiskas), vecākiem bija izaugušas dažas zemenes un nolēmām iedot mazajam pagaršot. Tā kā zemenes bija skābas, viņš, protams, saviebās, bet alerģiska reakcija neparādijās. Nākamajā dienā mēģinājām vēl vienu zemenīti saspaidīt un iedot, bet no alerģijas ne vēsts. Tagad zinu, ka var dot un viss būs OK!!