Kā stiprināt imunitāti pirmsskolas vecumā?

Lai bērnu dārzā pavadītais laiks nesaistītos tikai ar slimošanu, bet gan ar pozitīvām emocijām, "Ģimenes aptieku" farmaceite un aptiekas vadītāja Jūlija Korne konsultē, kā jau mazotnē stiprināt bērnu imunitāti.

Bērna imunitāte ir jāstiprina pastāvīgi, turklāt jo īpaši uzmanīgiem jābūt tiem vecākiem, kuriem pašiem ir promblēmas ar imunitāti. Jūlija Korne stāsta, ka, mazulim piedzimstot, māmiņai zīdainis pēc iespējas ilgāk ir jābaro ar krūti, jo vielas, kas atbild par imunitātes veidošanos, tiek saņemtas tieši ar mātes pienu. Par vitamīniem bagātu un sabalansētu uzturu ir jārūpējas arī pēc zīdīšanas perioda. Noteikti vismaz divās līdz trīs bērna ēdienreizēs ir jāiekļauj dažādi augļi un dārzeņi, tāpat jānodrošina graudu produkti, zivis, gaļa un citi produkti, lai organisms saņemtu imunitāti stiprinošus vitamīnus un minerālvielas - C, A un E vitamīnu, cinku, dzelzi, selēnu, kā arī nepiesātinātās taukskābes Omega 3 un Omega 6.

C vitamīns dabā visvairāk sastopams citrusaugļos, zaļajā paprikā un visās ogās, A vitamīns - tumši zaļos, dzeltenos un oranžos dārzeņos un augļos, piemēram, spinātos, brokoļos un burkānos. Cinku organismā iespējams uzņemt ar pupiņām, aknām un zemesriekstiem, bet E vitamīnu - ar sēklām un riekstiem, augu eļļām, zivju eļļu, graudiem. Tuncī, dārzeņos, brūnajos rīsos, olu dzeltenumā, vistas gaļā, saulespuķu sēklās un ķiplokos ir sastopams selēns. Savukārt dzelzi iespējams uzņemt ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, zemenēm, bet nepiesātinātās taukskābes - ar linsēklu un zivju eļļām.

Tiesa, ar dabā sastopamajiem produktiem nav iespējams pilnībā nodrošināt visas stiprai imunitātei nepieciešamās vielas, tāpēc "Ģimenes aptieku" farmaceite Jūlija Korne iesaka papildus lietot arī bērniem radītus vitamīnus.

Imunitātes stiprināšanas nolūkos bērniem iespējami vairāk jāuzturas arī svaigā gaisā, turklāt būtiski, lai viņi būtu saģērbti atbilstoši laika apstākļiem - ne par biezu, ne par plānu. Ja vien mājokļa grīda nav auksta, nevajadzētu bērnam aizliegt staigāt ar basām kājām. Savukārt nelielu saaukstēšanos nevajadzētu uzreiz ārstēt ar spēcīgām ķīmiskām zālēm - arī šāda organisma cīņa paša spēkiem pret baktērijām norūda imūnsistēmu.

Speciāliste stāsta, ka daļa vecāku pat atsakās pirms skolas bērnus laist bērnu dārzā, lai viņus pasargātu no dažādām saslimšanām, taču tas ir aplami. Bērnu dārzā mazais ķipars ne tikai intelektuāli attīstās un mācās veidot kontaktus ar apkārtējiem, bet arī iegūst vidi, kas ir unikāls "imunitāti stiprinošs līdzeklis". Piemēram, tādas slimības kā vējbakas un masaliņas bērni mazotnē izslimo daudz vieglākā formā. Ar katru slimošanas reizi tiek iegūta imunitāte pret attiecīgo vīrusu. Savukārt, ja, piemēram, ar masaliņām tiek slimots jau vēlākā vecumā, slimošana, kā arī tās radītās sekas var būt daudz smagākas.