Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
Bērna agresīva uzvedība praktiski vienmēr ir izpausme kādai citai psiholoģiskai problēmai. Lai sāktu izprast šīs psiholoģiskās problēmas, jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, cik vecs ir bērns, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē. Kā uzskata A.Plūme, tas palīdz izprast, kas var būt agresijas iemesli.
Ja bērns ir salīdzinoši mazs un apmeklē bērnudārzu, visdrīzāk viņš netiek galā ar šķiršanos no vecākiem laikā, kad atrodas bērnudārzā, un tāpēc ir ieslīdzis mazā depresijā. Jebkurā vecumā depresijas blakusefekts ir dusmu lēkmes, jo dusmas ir ļoti aktīva, pat izmisīga aizsardzība, cīņa par mieru un savu vērtību.
Ja bērns ir jau skolnieks, kaujas ar vienaudžiem motīvs ir tas pats – jūtos nevērtīgs, apdraudēts, nemīlēts un neatzīts. Jautājums vispirms jāuzdod vecākiem pašiem sev – vai mūsu mājās viss ir kārībā? Varbūt esat šķīrušies? Varbūt kāds slimo? Varbūt piedzimis ir brālis vai māsa vai kāds tuvinieks nomiris?
Atkarībā no notikumiem attiecīgi ir arī jārīkojas – dzīves sarežģījumu gadījumā atbilstīgi bērna vecumam jāizskaidro, kas notiek un jāizzina, kas notiek ar bērnu. Ja esat audzinājuši bērnu, lietojot fiziskus sodus, tad visdrīzāk jāvēršas pie psihologa, jo bērns jau ir iemācījies konfliktus risināt ar spēku. Tātad kādam ir jāpalīdz apgūt cits veids, kā kārtot attiecības ar vienaudžiem.
Ne vienmēr pēc simptomiem var pateikt, ka Tavs bērns ir agresors vai pats tiek apdraudēts vienaudžu vidū. Pastāv iespēja, ka mazais būs noslēgts un apdraudēs kādu citu, to ārēji īpaši neizrādot. Tieši tāpēc jebkurā gadījumā svarīgi ir runāt ar bērnu un censties viņu izprast pēc iespējas labāk, kas ļaus izrunāties par jebkurām raizēm.
Runā un klausies savā bērnā!
Stāsti par ģimenei svarīgām vērtībām, piemēram, godīgumu, draudzīgumu, cieņu, un atbilstīgi bērna vecumam piedāvā piemērus un izskaidrojumus. Sniedzot šādu ieskatu vērtībās, bērns sāks izprast pamatu, uz kā balstīt savus lēmumus. Vienmēr jautā viņa viedokli un diskutē ar bērnu, kas palīdzēs agri atklāt agresiju starp vienaudžiem! Pastāsti, ka ir pavisam normāli just agresiju, skumjas vai bēdas, taču tas nav pamats, lai rīkotos agresīvi pret citiem.
Uzraugi savu bērnu!
Ja Tu zini, ka bērns var rīkoties asi pret citiem bērniem, esi gatava iejaukties ātrāk kā viņš. Šāda rīcība un seku izpratne bērnam ļaus iemācīties kontrolēt savas emocijas. Lai to veiksmīgāk īstenotu, neļauj viņam spēlēties ar citiem bērniem, kuri ir pārmērīgi agresīvi un nepatīkami.
Māci bērnam risināt problēmas!
Dzīve ir pilna problēmām un dažādiem apstākļiem, ar kuriem diendienā nākas cīnīties. Nekad nav par vēlu iemācīt bērnam, kā atbildīgi risināt problēmas. Šāda mācība, atbildot uz jautājumiem par dzīves dilemmām, Tavam bērnam var palīdzēt risinot problēmas ar agresoru vai veidojot draudzību bērnudārzā.
Lūdz bērnam definēt draudzības nozīmi!
Dažam tās būs kopīgas rotaļas, taču vecākiem būtu jāiemāca, ka draudzība nav tikai rotaļas un kopīgi pavadīts laiks, bet arī pacietība, uzticēšanās, kompromisa māksla un izpratne. Ja bērnam tiks izskaidrota draudzības nozīme, būs vieglāk iejusties starp bērniem, sadraudzēties un nekļūt par agresora upuri.
Apbalvo bērnu par attiecīgu uzvedību un nekad neizmanto fizisku sodīšanu!
Bērni mācās caur iepriekšējo pieredzi, tāpēc, ja nevēlies, lai bērns kļūst par agresoru (vai varbūt viņš jau tāds ir), esi 100% pārliecināta, ka rīkojies atbildīgi un pārdomāti. Kliegšana, sišana bērnam tikai palielina bērna neadekvātas uzvedības iespējamību. Kad vien ir iespējams, piedāvā bērnam mazus apbalvojumus, kad mazais uzvedas labi. Izspēlējiet dažādus uzvedības modeļus, kas sniegs ieskatu sarežģītajā attiecību mākslā!
Māci sociālās prasmes!
Daudziem agresoriem trūkst spēja adekvāti rīkoties sabiedrībā. Šīs sociālās un komunikācijas prasmes būtu jāmāca pirms bērns dodas sabiedrībā. Vari sākt ar to, ka nodemonstrē atšķirību starp skaļu un klusu balsi, atzīmējot, kurš balss tonis ir atbilstošs runāšanai laukā un kurš – telpās. Jāiemāca arī tas, ka uzvedība mājās ne vienmēr sakrīt ar labo toni, kas ir pieņemts sabiedrībā.
Radi bērnā pašapziņu un cieņu pašam pret sevi!
Bērni, kuri jūtas lepni un mierā ar sevi, nebūs agresori pret citiem. Pašapziņu vari veicināt, bērnam lūdzot nosaukt īpašības, kas viņam sevī patīk un kas nepatīk. Pēc tam kopā ar bērnu tās jāpārrunā.