Kā mums klājas?!

Rudens jau sācies un pirmais mēnesis dārziņā pagājis. Nu ko lai saka, esam iztikuši bez lielām slimošanām ,tikai ar klepu un iesnām,tomēr ar visu to apmeklējām dārziņu,jo tādi laiki,šoreiz nebija,kas sēž mājās. Bet tas tā ļoti minimāli.

Priecājos,ka uz nervu pamata šogad neslimo, jo dārziņš ļoti patīk un varu visiem pačukstēt, Adrianam ir draudzene Herta:)

Jā.... pirmā mīlestība jau divu gadu vecumā. Kaut gan,kurš gan atceras,kā bija mums pašiem. 

Atnākot pakaļ bērnam, šis man uzreiz rāda Hertas skapīti, zābaciņus,kas stāv uz radiatoriem... Kad ejam prom, visiem parāda attā, Hertai iedod roku. Cik interesanti ir uz to visu noskatīties... Kā veidojas attiecības un bērni savā starpā sadraudzējas.

Esmu tik priecīga ,ka viņam patīk iet uz bērnudārzu. Tomēr brīžiem jūtu,ka iestājas nogurums un vajadzētu par vienu brīvdienu vairāk.Jo vakar no rīta ģērbjoties atskanēja frāze-Pastrādāsim un būs atkal brīvdienas! 'Jāsaka ,diezgan loģisks secinājums. Tomēr ,domāju,ka zem tā slēpjas tas, ka gribās vēl atpūsties un pabūt kopā ar mammu un tēti.