Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Kā jau iepriekš rakstīju, izvēlējāmies bērnu dārzu ļoti ātri. No rīta es apskatīju tuvāk esošos privātos bērnu dārzus, to piedāvājumu un atrašanās vietu, un cenas arī, protams.
Izvēle krita uz bērnu dārzu „Laumiņu rezidence” (Āgenskalnā).
Sazvanījāmies un jau ap pusdienas laiku visi devāmies izlūkgājienā.
Mūs sagaidīja vadītāja, kura speciāli mūsu dēļ bija atbraukusi no Juglas. Izrādīja telpas, apskatījām pagalmiņu ar rotaļu laukumu, šūpolēm un batutu.
Emīlija teica, ka viņai patīkot :)
Vadītāja piedāvāja, ka varam atnākt vēlāk pēcpusdienā, kad bērni iet ārā spēlēties, lai Emīlija sapazīstas un iejūtas.
Domāts, darīts. Pēcpusdienā bijām klāt, līdzi bija oma, gadījumam – ja nu kas, jo visu laiku iepriekš galvenā pieskatītāja bija tieši oma.
Emīlija ļoti jauki spēlējās kopā ar visiem, oma galīgi neinteresēja, patiesībā knapi bija dabūnama ārā no spēļu laukuma un ar prieku teica, ka nākšot vēl.
Tas arī bija viss mūsu adaptācijas periods, jo nākamajā dienā jau Emīlija palika bērnu dārzā visu dienu. Pirmajās dienās vairākas reizes zvanījām, lai pārliecinātos, kā bērnam klājas, bet nekādu īpašo problēmu nebija.
Vienīgais jāatzīst, ka Emīlija ir ļoti konservatīva, kā kāda lieta ir iesākta, tā arī tai ir jābūt vienmēr, proti, piemēram, vienmēr meitu ved un izņem no bērnu dārza tētis ar mašīnu, vienu reizi sanāca tā, ka tētis nevarēja, bet gāja pakaļ oma, tad gan bija liels kreņķis līdz beidzot tētis pārradās mājās.
Bilde no Flickr.com