30.04 14:00-15:30
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Māmiņa Rebeka sen nav rakstījusi.. Izrādās, viņas dzīvē, kā viņa pati saka - iestājies melnais periods. Tomēr izteikta sāpe palīdz saņemties un skatīties uz lietām vieglāk.
{smallpic:1}
Sen neesmu rakstījusi, jo, godīgi sakot, nav nekā pozitīva, ko rakstīt, un negribējās citiem bojāt dienu ar savām negācijām par visu slikto.
Tomēr izdomāju, ka, mazliet pasūdzoties, varbūt pašai paliks vieglāk. Šķiet, ka ir iestājusies ne tikai krīze, bet vispār kaut kāda melnā svītra. Ar katru dienu šķiet arvien trakāk. Pēdējās dienās šķiet, ka kāds mūs ir nolādējis, jo viss jūk un brūk.
Nepietiek ar to, ka naudas nav vispār un esam aizņēmušies no visiem iespējamajiem draugiem, tomēr brīdī, kad nodomāju -sliktāk jau vairs būt nevar, viss paliek VĒL sliktāk. Nu, lūk, tā nu pie visa klāt, mums abiem, man un draugam, saplīsa telefoni, ar vienas dienas starpību (kuri jau tā bija veci lieli kluči).
Tajā pašā laikā arī saplīsa mašīna un vēl varētu uzskaitīt daudz dažādus sīkumus, kur viss iet šķērsām. Par risinājumu nezinu, ko domāt. Uz ārzemēm ar mazu bērnu nevaram braukt, jo nav neviens pazīstamais, pie kā braukt. Pārcelties pie vecākiem var, bet, kurš mūsdienās izīrēs mūsu dzīvokli? Tas viss mani nomoka, līdz es jūtu, ka brīžiem gribas ierauties stūrī apņemt ceļus un šūpoties (kā filmās parasti rāda trako nama iemītniekus).
Nu, lūk, pasūdzējos tas arī viss! Apsolos nākošo blogu rakstīt pozitīvu un, cerams, man tas izdosies drīz, jo saka jau, ka pēc melnās strīpas parasti nāk baltā!!
P.S. Ir arī kas labs, manam puikam iznāca trešais zobiņš.
Viesi 13:30
Pilnīgi piekrītu Tev! Ne jau filmā slēpjas tā gudrība vai naudā - visa laime. Manuprāt, ļoti svarīgi ir visu izdomāt un meklēt sevī pašā visus iespējamos resursus situācijas uzlabošanā. Tas ir diezgan grūti agrā jaunībā, kad tikko nodibināta ģimene un nav īpaši lielas pieredzes ne darbā, ne savā pašrealizācijā.
Mans uzskats, ka veiksmīgas dzīves atslēgas ir labas attiecības ar otro pusīti un pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze, kas ļauj pašai būt noteicējai par savu dzīvi un īpaši finansiālo pusi. Tas nāk pamazām, bet kad jau 100 dažādus darbus esi izdarījusi un iemācījusies neviss vienu lietu darīt, bet 100, tad arī pārējais nāk.
Taču tas ir pakāpenisks process, un vajag visu laiku domāt un iedomāties savu dzīvi, kādu to vēlētos patiešām
Viennozīmīgi vajag kaut ko darīt,lai viss mainītos,bet dažreiz cilvēkam vajag tādu kā spērienu pa dupsi,lai izkustētos. Katrā ziņā Jums ir dēļ k;a censties.
Un piekrītu arī paasmas teiktajam.
paasma
Lai kā arī domātu, bet tiešām šajā grāmatā vai filmā (ir abas versijas) The Secret tiešām paslēpta viena ļoti laba lieta - viss mūsu dzīvē sākas no domām! Kā būsim izdomājuši, tā arī būs. Es arī cenšos dzīvot pēc šiem principiem un ticu, ka tā tas arī notiek (un tiešām - tā tas arī notiek😀
Savā ziņā zili brīnumi. Esence tam visam - spēcīgi jāuzvizualizē (pilnīgi līdz precizitātei jāiztēlojas savā galvā , ko gribētu) un tas notiks - agri vai vēlu, tas atkarīgs laikam no prāta spējām😀, bet kaut kas no vēlēšanām vienmēr piepildās. Un kas nepiepildās, acīmredzot, tam nevajag notikt.
Man pat nereti ir bijis tā, ka vēlēšanās, ko agrāk esmu ļoti stipri vēlējusies, piepildās, bet pēc vairākiem gadiem,kad man tas sen jau vairs nav tik aktuāli, vai arī ja kas šodien notiek, man pirmajā brīdī šķiet - nu ka tas ir dabiski, bet tā patinot filmu atpakaļ attopos - bāc! es taču šito visos sīkumos kādreiz biju izdomājusi, un tagad tas ir piepildījies! Mistika!
Mums arī ir līdzīgi-bet cīnamies.Nav jēgas braukt uz citu valsti-man Jūs tur būsiet vajadzīgi-tur tā pat būs jāstrādā-naudu tur neviens tā pat vien nedod.Musm arī ir māja,kas ir kredīt;a,bet mēs nedomājam to izīrēt-strādājam vairākus darbus,lai visu varētu nomaksāt. Nepērkam neko lieku,uz tusiņiem neejam-pērkam pārtiku,maksājam par bērnudārzu,komunālos,kredītu un viss-zinu ka tas tā nebūs mūžiģi-pec laiak atkal viss nokartosies.
Rebeka - iedomājies, ka ir pagājis kāds laiks un Tu atskaties uz šiem notikumiem. Noteitki varētu pasmaidīt. Ir jau ir tā - aiz melnās strīpas nāk atkal baltā. Reizēm jau tā melnā ir dikti melna, bet tā liek saņemties, sapurināties, izsliet spalvas un stīvēties pretī un tādās situācijās nāk risinājumi. Es ticu, ka tādus atradīsiet arī jūs ar vīru un atkal viss saliksies pa plauktiņiem. Priecājies, ka neesat vieni, ka jums ir draugi, kas var palīdzēt! Turies un pasmaidi. Pēc kāda laika tas viss jau būs aizmirsies - tikai jāceļas un jāiet tālāk 😀 Lai izdodas!
Mīļā Rebeka,man tik ļoti žēl, ka Jūsu ģimenē ir tāda situācija.Man arī citreiz ir drūmas domas, bet kad es redzu savu dēliņu, man kauns, ka man prātā ir sliktas domas.
Sen domāju par to, ka es varētu palīdzēt kādam citam, kaut nedaudz.
Man visvairāk žēl bērniņus, viņi taču nesaprot, kāpēc mamma vakar bija priecīga un šodien vairs nē...
Tu neapvainojies,bet es gribu ziedot nedaudz naudiņas Ziemassvētku dāvaniņai Tavam dēliņam- Jēkabam.
Atsūti man lūdzu savus bankas rekvezītus uz ctrc@one.lv
Turies, viss bus labi! Pamēģini arī griezties pēc palīdzības Sociālo Lietu Pārvaldē, ja jūs abi ar vīru nestrādājat un Jums ir mazulis,noteikti kaut kā Jums var palīdzēt.
Mums arī nesenviss lūza un plīsa,bet bij nauda samaksāt par remontu..tad mašīna tad veļas mašīna..arī likas kaut kas traks notiek.....bet tikām tam parim un ir ok..
Rebeka esi stipra,pasties uz mazo puiku kurš ievieš tavā dzīvē krāsainību,būs vieglāk vismaz sirsniņā...piekrītu meitenēm domām ir spēks,pēc melnās svītras obligāti nāks arī baltā 😀 😘
Turies, saulīt- viss būs oki!!! 😘
Oi,rebeka..pazistu so situaaciju☹
Ari mums tada sobriid liidziiga ir..dazreiz pietruukst speeka☹
Tā jau ir kad ir sūdi,tad ir!Negatīvais pievelk negatīvo.Bet zini aiz melnajām obligati naks gaišās dienas!Turies Rebeka!Tici man tas pāries!