Freundschaft- kaimiņi, ģimene un draugi Šveicē

Iepriekšējā reizē solīju pastāstīt par mūsu kaimiņiem, ģimeni un draugiem.

Sakšu ar kaimiņiem :) Dzīvojam 3 stāvu mājā, kurā ir 9 dzīvokļi. Tikai tagad liekas esmu vismaz reizi redzējusi visus savus kaimiņus, un ir pagājis jau gads. Visbiežāk sanāk saskrieties ar blakus dzīvokļos dzīvojošajiem kaimiņiem. Vienā dzīvoklī dzīvo vīrietis ar savu meitu, kura pagājušā gadā sāka iet skolā, un viņa draudzene. Draudzene ir nēģeriete, diezgan liela sieviete pēc izmēriem :) esmu viņu redzējusi vai nu runājot pa telefonu, vai ejot saņemt pie durvīm pasūtījumus. Visbiežāk tā ir pica un, protams, diētiskā cola :D

 Otri mūsu kaimiņi, kas dzīvo blakus ir precēts itāļu pāris. Ļoti kārtīgi cilvēki liekas. Kaimiņienei uz terases ir puķu dobe. Ziniet, viņa viņu vairākas reizes dienā apskatīja :) Nezāles tai dobē nebija, jo viņas vnk nepaspēja izaugt :d Ar kaimiņiem tik vien kā sasveicināmies. Nav mums tuvāku attiecību. 

Ģimene.Jā, mūsu mīļie vecāki un māsa, un brālis. :) Šis ir tehnoloģiju laikmets un tas diezgan daudz atvieglo dzīvi. Daudz internetā sazināmies- skype, e-pasts, draugiem.lv. Tā pat arī sazvanāmies cik iespējams. Bet protams, tas nav tas pats, kas aizbraukt ciemos. Pa šo gadu esam tikušies ne retāk kā reizi 3 mēnešos. Tas arī bija ilgākais laika posms, ko neredzējāmies. Viņi brauc pie mums ciemos un mēs uz Latviju. Vasarā ar Kristeru bijām divatā aizlidojuši uz Latviju. Mārtiņš pievienojās īsi pirms Jāņiem. Pēc 2 nedēļām man jau gribējās uz Šveici :) Kāpēc? Tāpēc, ka vairs nejutos kā mājās, savās mājās, kur ir manas mantas, viss iekārtots pēc mana prāta. Visu to laiku, ko bijām Latvijā, mēs braukājām ar savu koferi no vienām mājām uz otrām. Pat  lāgā viņu neizkravājot. Arī pēc Mārtiņa biju sailgojusies, atgriezās gaidīšanas sajūta, kāda bija, kad dzīvojām gadu katrs savā valstī. Bet, protams, mājas ir un paliek mājas :) Ir jauki satikt visus. Vecāki var spēlēties ar Kristeru, apčubināt viņu :) Tas arī ir tas, par ko man visvairāk žēl, ka omes un opji nevar ar Kristeru pavadīt tik daudz laika cik gribētos. Jo viņš ir pirmais mazbērns abiem mūsu vecākiem. 

Šis foto ir no Vecgada vakara, kad pie mums ciemojās Martiņa ģimene.

Šeit man tētis ar Kristeru, kad mana ģimene ciemojās Šveicē.

Draugi. Ir tā, ka Mārtiņš strādā šeit latviešu/šveiciešu bankā. Darbinieki nav daudz šeit, ap 20?! Varbūt mazliet vairāk. Puse no darbiniekiem ir no Latvijas, puse no Šveices. Mārtiņa kolēģi dzīvo lielākā daļā mūsu ciemā. Viņi tad arī ir daļa no mūsu šeit jauniegūtajiem draugiem :) Vasarā bija laiks, kad katru nedēļu gājām pie kāda ciemos uz vakariņām. Parasti tad satiekas visi latviešu kolēģi. Jebkurā situācija viens otram izpalīdz. 

Šai bildē ir daži no Mārtiņa kolēģiem un mūsu draugiem. Foto tapis 18. novembra pieņemšanā Cīrihē. Pasākums ir konsula iniciatīva, kuru viņš rīko par saviem līdzekļiem. :)

Šveicē nav daudz latviešu. Tāpēc liekas ka vismaz tie kas tuvākajā apkārtnē dzīvo, visi pazīst viens otru. Mums ir Cīrihē pāris draugi, ar kuriem satiekamies. Braucam ciemos vai arī izbraucam kkur kopā. Ir viena ģimenīte Lucernā, tas ir nepilnas stundas braucienā no mums. Latviešu meitene, kura apprecējusies ar vācu puisi un viņiem ir dēliņš Kristera vecumā. Puikām ir mēnesis starpība.Bijām nesen ciemos. Abi puikas liekas tik līdzīgi savā attīstībā, smieklīgi bija skatoties uz viņiem :)

Lūk arī abi pieminētie puikas :) 

Kristers mums vispār tāds sabiedrisks ļoti, viņam patīk cilvēkos. Un bērni vēl vairāk. Bet par to vairāk uzrakstīšu citā rakstiņā  :) Runājot vēl par draugiem, pavasarī viena no meitenēm atgriezīsies Latvijā, tur viņu puisis gaida :) Žēl, protams, ka viņa brauc prom, taču ap to pašu laiku viens Mārtiņa draugs ar savu ģimeni pārcelsies no Latvijas uz Šveici :) Tā ka kāds aizbrauc, kāds atbrauc.

Ak,jā, vēl ir Šveices draugi :) Ar tiem Mārtiņš iepazinies ir volejbolu spēlējot. Viņš mums tāds dikti aktīvs uz sportošanu, tāpēc reizi nedēļā iet uz volejbola treniņiem te pat ciemā. Viens pāris, ar kuriem Mārtiņš trenējas, mūs uzaicināja pagājušajos Ziemassvētkos ciemos uz vakariņām. Jauki cilvēki, ļoti laipni un draudzīgi. Viņus un vēl vienu pārīti nesen uzaicinājām arī pie mums ciemos. Tas bija mums latviskā stilā ieturēts vakars :) Gatavoju latviskus ēdienus un devām pagaršot mūsu Melno balzāmu :)

Šoreiz ar to beigšu :) Nākamais rakstiņš būs veltīts vairāk bērnu tēmai :)

Lai jaukas Jums pirmssvētku dienas :)