Ernesta mīļais BURKĀNZAĶIS!

Čau, mammas un bēbji! Mani sauc Ernests un mana mīļākā rotaļlieta ir BURKĀNZAĶIS.

Pie Burkānzaķa tiku dienā, kad man apritēja apaļi 3 mēneši, to man pa pastu atsūtīja tante Inga no Vācijas, par ko es viņai esmu bezgala pateicīgs. Tas ir oranžs kā apelsīns, mīksts kā vate un vēl grab! Ko gan es darītu bez sava Burkānzaķa?

Tiklīdz garlaicība

 Mani apciemo,

Burkānzaķis burkānvāģī

 Pie manis atripo.

Ieraugot to, es smaidu,

Kad māmiņa pasniegs, gaidu.

Tas mīlīgs, košs un mīksts,

Katru dienu man vajadzīgs.

To bužinu un grabinu,

Un visvisādi čabinu

Dažkārt ar’ mutē iebāžu,

Kad sagribas kaut ko garšīgu

Ik dienas es smaidu mazliet,

Ar burkānzaķi man labi iet.

Līdz sirmam vecumam godāšu to -

Savu burkānzaķi burvīgo!