Daži vārdi krīzes nomāktajiem

Māmiņa Ērika sūta sapurināšanas vārdus visiem, kuriem tas ir vajadzīgs. ĢIMENE IR GALVENAIS!

Lasīju šajā lapā dažus komentārus, gribējās mazliet sapurināt mūsu Rebeku, Sandru un vēl dažus (tikai neņemiet ļaunā) ;-)

Krīze, nauda- tas viss ir sviests. Es zinu, ka nauda dod brīvību, neatkarību un apmierina baudas receptorus, tomēr dzīvē ir pavisam citas vērtības, kas stāv tam visam pāri. Tā ir ĢIMENE. Par nekādu naudu nevar nopirkt bērnus un to otru cilvēku mums blakus (eh, ja vien varētu!) Un ir ļoti smagi dzirdēt un lasīt, kā materiālu iemeslu dēļ cilvēki kašķējas, vīri un tēvi pamet valsti, dodoties aklā peļņā, izirst ģimenes un cieš bērni.

Es ļoti labi saprotu, cik smagi ir, kad nezini, par ko rīt pabarot bērnu, kur rīt dzīvot vai nopirkt zāles. Bet tas būs RĪT! Mums ir ŠODIENA, un, ja vien šodien ir tas maizes kancītis, tad pateiksimies par to, ka viņš mums ir. Nedusmosimies uz saviem vīriešiem par to, ka atnākuši mājās tukšām rokām, bet samīļosim viņus par to, ka viņi ir atnākuši! JO VIŅI MUMS IR! Tas otrs cilvēks blakus- tā ir dāvana (nevis kaut kas patsparsevisaprotams). Cilvēks, ar ko mēs varam kopā dalīt visas bēdas un grūtības, pret kura plecu atbalstīties un izrunāt šodienas pārdzīvojumus un uzklausīt viņējos. Grūtības var tikai cilvēkus saliedēt un nākt par labu, ja vien mums ir kopīgs mērķis, proti, dzīve, pa kuru mēs ejam.

Un šī KRĪZE ir tikai tāds pamatīgs cements, kurā stiprināt mūsu attiecības un ģimenes mīlestību. Ja zudis pamats zem kājām un krītat- ķerieties viens pie otra. Tas ir tikai normāli, ka vīrs var būt īgns, dusmīgs un izmisis par to, ka šodien nav izmaksāta alga vai darbs ticis uzteikts- uzklausīsim un atbalstīsim, kaut arī pašām ir smagi. Nenokārsim degunu mūsu bērnu dēļ, jo bērni mums liek celties, iet, darīt, skatīties nākotnē ar gaišu skatu.

Strīdos izrunājiet visu, visu, kas uz sirds un meklējiet kompromisu, jo neatrisinātā strīda spriedzi bērni jūt, viņi psiholoģiski cieš.

Nu nevarat šajā nedēļas nogalē atļauties Zoodārzu vai Akvaparku-  izejat garā pastaigā pa mežu, pie reizes mežā varat izbļaut krīzei visu, ko par viņu domājat. Nesēdiet mājās pie TV vai datora, uzspļaujiet budžetam un aizbrauciet uz jūru, palasiet krastā izskalotos dārgumus- bērns būs priecīgs.

Piesēdiet uz soliņa jūras krastā un pastāstiet viens otram, par ko jūs viņu mīlat. Un paņirdziet krīzei sejā, jo viņa drīz vairs nebūs, toties būsiet jūs- stipra, mīloša un saliedēta ĢIMENE! Tieši tā- krīze nav mūžīga. Nekas nav mūžīgs. Nāks jauna diena, jaunas vēsmas, jaunas iespējas. Tik jātiek tam pāri, un, nevis viens pret otru, bet viens AR otru, kopā- roku rokā. Jo tāpēc jau arī mēs esam viens otram.

Bērni mums vēl pārāk mazi, lai viņiem ļautu redzēt naudas varu, to, ko tā spēj nodarīt attiecībām. Negribas, lai bērni jau mazotnē domā, ka nauda nes laimi (jo vecāki taču ir tik forši, kad mums ir nauda!)

Tātad, vēlreiz- ticiet un paļaujieties, ka atlicis vēl pavisam nedaudz. Neļaujiet materiālajām grūtībām jūs uzveikt. Lūdziet Bosam jumtu virs galvas, lūdziet, lai ir ko galdā likt, bet pats galvenais- lūdziet ticību un paļāvību, ka viss izdosies! Šādi es dzīvoju jau trīs mēnešus- nevienu dienu es nezinu, kas būs rīt, ko ēdīsim, kur dzīvosim, kā aizvadīsim dienu. Vakar es nezināju, par ko šodien pabarošu bērnu, bet šorīt man no zila gaisa nokrita divi lati. Pilnīgi pietika pusdienām. Apēdām. Kas būs rīt- nezinu. Un tā nav mana darīšana- Boss par visu parūpēsies! ;-) Jo šādi rūpējas jau trīs mēnešus, diendienā. Es dzīvoju katru dienu pa stundai, pa minūtei.

Ticiet man- brīnumi notiek, un tā visa krīze ir fufelis, tā drīz beigsies. Dariet visu, lai jūs no tās izietu ar jaunu sparu, jaunām atziņām un, pats galvenais- VISI KOPĀ! Mīliet viens otru, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem vai situācijām, jo vienīgi ar šo mīlestību jūs uzveiksiet bēdas un grūtības.

Ja nespējat rast ticību, aizejiet uz baznīcu, visi kopā. Salasiet pīlādžus, čiekurus un uzmeistarojiet Adventes vainagu, dariet jebko, bet SPĻAUJIET SEJĀ TAI KRĪZEI- nauda nevar un nedrīkst celt strīdus un izjaukt ģimenes! Es jums no sirds saku un, lūdzu, lieciet aiz auss- ģimene ir lielākā dāvana, kādu vien cilvēks var vēlēties, kopjiet un lolojiet to, saudzējiet! Izbaudiet katru dienu kopā ar savu bērniņu, nedzenaties strādāt; vīri, tēvi- nepametiet ģimenes un nebrauciet prom- nekāda nauda nespēj atsvērt ģimenes kopības sajūtu!

Ticiet, un viss notiks! Jūs redzēsiet! ;-)

Ērika