Būt meitai, mammai un sievai – trīs vienā

Pie māmiņas Kristas Andersones ciemos devusies viņas mamma. Uzzini, kā viņiem gāja un kā Krista izmantoja brīvos brīžus atpūtai ar vīru!

Mazajiem jau ir divi mēneši! Esam visi četri kopā tā saraduši, ka grūti atcerēties, kāda ikdiena bija pirms viņu nākšanas pasaulē.

Beidzot, beidzot, beidzot mūsu mazos puikas un savus pirmos mazbērnus ieraudzīja un varēja samīļot arī MANA MAMMA!!! Žēl gan, ka tētis šoreiz netika, bet tas savā ziņā ir stimuls mums pēc iespējas ātrāk plānot savu braucienu uz Latviju, lai mazie varētu pabūt kopā ar vectēvu, kurš ar viņiem tik ļoti lepojas. Protams, ilgojos pēc saviem vecākiem jau kopš dienas, kad atbraucu uz Lielbritāniju studēt. Bet pēc bērnu piedzimšanas vēl jo vairāk gribētos būt kopā krietni biežāk!

Mūsu ikdienas režīma neatņemama sastāvdaļa ir zvans Skype vecmammai un vectētiņam no Latvijas. Tad nu tiek stāstīts par jaunākajiem puiku darbiem un nedarbiem. Mazie ar iemācījušies vebkamerai pozēt godam, lai vecmamma un vectēvs var redzēt, kā abi paaugušies. Beidzot pienāca tas brīdis, kad vecmamma un mazbērni viens otru varēja apskatīt vaigs vaigā. Kas tas bija par aizkustinošu brīdi!

Tā kā vecmammas brauciena mērķis bija pavadīt laiku ar mazbērniem, tad man un vīram šī bija iespēja vienu vakaru doties ārpus mājas un veltīt laiku sev. Līdz šim „izraušanās” no mājas vienmēr ir bijusi kopā ar mazajiem vai retu reizi tikai divatā uz īsu brīdi, kamēr  mazos pieskata vīramāte. Šoreiz nolēmām sev veltīt nedaudz vairāk laika, jo zināju, ka mazie ir drošās rokās. Lai gan nevaru sūdzēties par savu vīra māti, tomēr sava mamma ir sava mamma un likās, ka neviens cits nepieskatīs mazos tik labi, kā viņa.

Esot dvīņu vecākiem, viens āķis šādai iziešanai ārpus mājas tomēr ir. Tā ir taisīšanās un pucēšanās, kad tam galīgi nav laika. Kopš mazie ir ienākuši mūsu dzīvē un ikdiena paiet mājās, ērtās biksēs un čībās. Dodoties kaut kur ārpus mājas, pārmaiņas pēc gribētos izskatīties īpaši.

Jau no paša rīta sāku lakot nagus. Protams, kad manikīrs teju vai pabeigts un nagu lakai atliek vien nožūt, tā mazie jau ir augšā un skaļā balsī pieprasa ēst. Nav manos spēkos abus atstāt gultā raudam, nākas paņemt, samīļot puikas un par manikīru varu aizmirst... viss jāsāk no sākuma. Kad jau šķiet, ka mazie iemiguši un nagu laka tiek uzklāta no jauna, tā, protams, nostrādā nezināmi likumi un vismaz viens no puikām atkal ir pamodies un sauc pēc mammas. Galu galā par izcilu rezultātu tiek uzskatīti smuki novīlēti nagi un labākajā gadījumā uzklātu caurspīdīgo nagu laku uz vienas rokas.

Tālāk ķeros pie matiem. Pienāk kārtējā ēšanas reize, pēc tās mazie aizmieg un es metos dušā mazgāt matus. Pāris minūtes un mazie atkal ir augšā, laiks rotaļām. Paspēlējamies, pavingrojam, atkal paēdam un guļam. Tikmēr mamma fēno un veido matus. Citreiz pamanos sākt likt arī make-up un paspēju uzkrāsot vienu aci. Atkal mazie augšā, seko tas pats rituāls. Kad mazie paēduši, izrādās, ka kavējam un taksis jau pie durvīm gaida. Kāpjot pa kāpnēm lejā vēl tiek krāsota otra acs... Par smaržām, protams, atceros tikai tad, kad jau ir par vēlu. Tad nu padoms vecākiem – ja plānojat kurp doties, tad aukli sarunājat vismaz pusotru stundu ātrāk, lai jaunā māmiņa var sevi godam sakopt bez steigas.

Laikam šī problēma piemeklē ne tikai dvīņu mammas, bet jebkuru jauno māmiņu, kas vēlas izskatīties sakopta un skaista. Labprāt uzklausītu idejas un variantus, kā citas mammas ar to tiek galā. Mans vienīgais risinājums – celties cik vien agri iespējams un pucēšanos sākt jau no paša rīta, ja vēlos visu pagūt no A līdz Z.

Tā kā šajā reizē palīgos bija mamma, kas palīdzēja mazos izklaidēt, kamēr es gatavojos randiņam ar vīru, tad liekam stresam šoreiz nebija vietas. Arī vīrs priecīgs, ka iziešana no mājas man neasociējās ar steigu, bet atpūtu. Izbaudījām to vakaru godam. Lai gan liela daļa sarunu, protams, bija par mazajiem, tomēr zinājām, ka viņi mājās ir droši, mīlēti un aprūpēti.