Bērnudārzā nerunā ne vārda...

JAUTĀJUMS 

Audzinātājas saka, ka manu dēlu runājam vispār nav dzirdējušas. Ja viņam kaut ko jautā, viņš vai nu pamāj ar galvu, vai vienkārši klusējot skatās.

Var mazliet patrokšņot, gaidot kārtējo ēdienreizi, bet, ja neplānoti piedāvā viņam kādu ābolu, cepumiņu, ko visi citi bērni grūstīdamies prasa, viņš vispār neizrāda vēlmi. Kas tas ir?

Dēls apmeklē dārziņu no 1.3g vecuma, tagad viņam ir jau 2.3g. Kā tas viss noritēja dārziņā agrāk, es nezinu, to, ko redzēju no rītiem un vakaros, tas manī trauksmes sajūtu neradīja.

Jā, bērns nerunā, bet tas bija latviešu dārziņš, un bērns mājās arī nav nekāds runīgais. Visas histērijas  un vakara niķi bijuši kā mazuļa otrā dzīves gada un tā dārziņa piedeva.

Bet te pirmo reizi dzirdu, ka mans bērns var būt tik  mierīgs. Jā, no vienas puses viņu slavē – mierīgs, patstāvīgs, rokas mazgā, apģērbjas, labi iemieg, ēd, nesagādā liekas raizes, bet no otras puses – sācis nokārtoties biksēs un nereaģē uz audzinātājām dārziņā.

Runā, ka visi tā darot ar bezjūtīgu sejas izteiksmi, pat nevar uzminēt, pa kuru laiku bērns to sāk darīt. Manā klātbūtnē audzinātāja vērsās pie viņa ar jautājumu – nulle uzmanības, pasauca vārdā, viņš tikai paskatījās, gribas pat teikt – lielām, skumjām acīm. Vai viņš protestē? Nesaprotu!

Pie tam, mājās viņš saka, kad grib uz tualeti, par ēdienu – piedāvāt īpaši nevajag, jo pats prasa ēst, kad to vēlas, starp ēdienreizēm. Pamata prasības, vēlēšanās viņš prot jau izrunāt, pastāstīt – ko viņam padot, atnest, parādīt, pastumt.

No rīta dārziņā iet pats grupas telpās iekšā, bez pazīmēm, ka nevēlētos to darīt. Apskaujamies, dažreiz pat mani atgrūž un iet. Kad es viņam esmu atnākusi pakaļ, ir jautrs, skrien, bieži ir pat problēma pierunāt pārģērbties. Un mājās vakaros normāls bērns = bez histērijām kā bērnu dārza sākuma posmā.

Kā reaģēt uz tādu uzvedību? Vai tas ir pārejoši? Pret ko varētu būt vērsts bērna šāda veida protests? Bērnam ir vajadzīga palīdzība? Kāda?

Atbild psiholoģe Ludmila Paškeviča:

Kā es sapratu, Jūs nomainījāt dārziņu. Ja bērna uzvedība mājās Jūs neuztrauc, Jums šķiet, ka viņš attīstās normāli – ir jauni vārdi, zināšanas, parādās patstāvība, tad klusēšana un problēmas ar podiņu, kas ir dārziņā, visdrīzāk ir dēļ jaunā kolektīva.

Iespējams audzinātājām, vai Jūsu dēlam vēl nav izveidojies uzticības kontakts. Tāda veida regress pāries, kad viņš adaptēsies, pie nosacījuma, ka audzinātājas viņam pievērsīs uzmanību, un Jūs turpināsit pret viņu izturēties ar mīlestību lielās devās.

Adaptācija 1.3g vecumā un 2.3g vecumā atšķiras, tagad viņam dārziņā ir vairāk prasību, vajag, ne tikai, lai kāds viņu pabaro un noliek gulēt, bet vajag arī, lai redzētu viņā individualitāti, lai rēķinātos ar viņa interesēm, un lai citi būtu ieinteresēti kontaktēties ar viņu.

Domāju, ka Jūsu bērna audzinātājas to visu saprot un prot, vajadzīgs ir tikai laiks.

Ja Jūsu iepriekšējais dārziņš bija latviešu dārziņš, bet šis – krievu, te arī var būt atšķirība uzvedības vērtējumā. Krievu  tautības bērni ir vairāk aktīvi un trokšņaini, tas, kā viņš pieradis sevi parādīt un uzvesties citā dārziņā, te var tikt uztverts kā pārlieku liels miers, varbūt pat vienaldzība pret notiekošo.

Laiks visu izlabos – bērni ātri pārņem cits no cita uzvedības modeli, kas pašiem patīk.