Arī mums ir mantiņas, bez kurām nekur!

Jau kopš Adriana dzimšanas manī ir pārliecība, ka bērnam vajag mīļmantiņu, ar kuru kopā visās ikdienas situācijās - gan priekos, gan bēdās. Bet, kā jau dzīvē notiek - vecāki domā, bērns dara. Jāsaka, ka līdz pat divu gadu jubilejai, lai ko arī dēliņam piedāvājām, nevienu mantu viņš neizvēlējās kā mīļmantiņu.

Viņam vienmēr un visur bija pupiņš. Un par nelaimi, vai laimi, arī tagad tā ir lieta, kas palīdz nomierināties, un rociņa tiek iebāzta mammai aiz džemperīša, vai arī tā pat pupiņš tiek samīļots.

Bet tad  pienāca divu gadu jubileja un Adriana dzīvē parādījās pirmā lieta, kam viņš pieķērās tā no sirds.

Zaļā vardīte - mugursoma. No tās dienas, kad mīļā krustmāmiņa uzdāvināja vardīti, tā ir neatņemama sastāvdaļa, kad dodamies kaut kur ārpus mājas. No sākuma jau ņēmām visur, bet tad norunājām, ka izmantosim, kad dodamies tālākos braucienos, uz dārziņu, kādu pasākumu vai laukiem. Un, protams, arī mugursomas saturs ir svarīgs - tikai Adriana mantas. Viss nepieciešamais vienmēr līdz.

Otra lieta, kas ir parādījusies pavisam nesen, ir maza kaučuka bumbiņa. Kas par tādu mīļmantiņu tika nokristīta mirklī, kad sākām apmeklēt dārziņu. Ar šo bumbiņu uz dārziņu, gulēt, ēst, uz mežu sēnēs un pat uz podiņa. Pat vakarā sedziņa tiek uzlikta un bumbiņai ir pašai maziņš spilventiņš.

Esmu pārsteigta, kādas gan lietas var kļūt bērnam īpašas. Tām ne vienmēr jābūt lielā un mīkstām mantām, tās var būt arī pavisam nenozīmīgas, raugoties no mūsu - vecāku viedokļa.

Un vēl gribu pieminēt ļoti svarīgu lietu - vannas pīlīti. Tā gan Adrianam ir jau kopš viņš sāka doties lielajā vannā. Un vēl jo projām bez pīles nekāda mazgāšanās nesanāk.

Tas ir izveidojies kā rituāls, ja ir ūdens - vanna, baseins vai bļoda, tad neatnemama sastāvdaļa ir pīlīte.

Tās nu ir Adriana lietiņas, bez kurām šī pasaule nebūtu tik krāsaina un jauka :)