26.04 10:00-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 2
Nu jau kāds labs laiciņš pagājis un nolēmu pastāstīt, kas tad jauns manā un Adriana dzīvē.
Ar lieliem soļiem tuvojas septembris, kad atsāksies intensīvs darbs man un Adrianam bērnudārza gaitas.
Tad, lai mums tas viss notiktu vieglāk, cenšamies jau pārkārtoties uz bērnudārza režīmu, lai nebūtu problēmu piecelties, ēst noteiktos laikos un pats galvenais - pusdienas pārtraukumu cenšamies novirzīt uz vieniem.
Lai tas labāk izdotos, ceļamies 8:00, paēdam , paspēlējamies un ap 10:00 dodamies uz laukumiņu. Tur Adrianam ļoti patīk, tāpēc pavadam laiku līdz pat 12:00, tad dodamies mājas, papusdienojam, paskatamies multeni. Un tad lasu mazajam pasaciņas, lai miedziņš ātrāk atnāk. Jāatzīst, ka brīžiem jau nu aizmiegam tik ap 15:00, kādreiz 14:00, bet gan jau ieiesim ritmā.
Otrais lielais sasniegums ir tas, ka esam lieli puikas. Adrianam ir iepaticies čurāt kā puikam - stāvus. Mājās gan viņš sēž uz podiņa, bet ejot ārā vienmēr pie koka čurā kā puika. Un arī svešās vietās, kur nav mazo podu, lielajā podā viņš ir ar mieru čurāt stāvus, jo savādāk viņam ir ļoti bail sēsties uz lielā poda.
Manam pusietim vēl tikai gadiņš tūlīt būs, bet mana mamma un vecmamma jau par visām varītēm cenšas man iegalvot, ka jāradina pie podiņa padarīšanām. Mani un manu brāli jau esot uz poda likuši, kad sākām sēdēt... Nezinu. Tagad jau citi laiki.
mūsu puika arī vislabprātāk čurā stāvus 😃
tikai pagaidām ne podā, bet vannā, pie tekoša ūdens. Vienu brīdi jau gandrīz tikām līdz podam, bet uz 2 dienām nebijām mājās, viss process beidzās- atkal vanna 😀
lielākoties ar to mācīšanu gan nodarbojos es, jo tētis tikai vakaros mājās 😀