Apelsīnu mizojamā pasaka mazulim jeb Apelsīniņš

Sirsnīga pasaka sestdienas vakaram!

Apelsīnu ģimenē piedzima mazs Apelsīniņš. Mamma un Tētis ļoti nopriecājās par savu dēlēnu un nopirka viņam zeķītes un cimdiņus sarkanbaltā krāsā. Apelsīniņš auga ātri un drīz vien sarkanbaltie cimdiņi un zeķītes viņam kļuva par mazu. Viņš bija izaudzis. Tā kādu dienu Apelsīniņam sakārojās piedzīvojumi un viņš aizgāja pasaulē.

Gāja, gāja un aizgāja līdz Lielajai upei, kur mājoja Krokodilu ģimene ar diviem maziem krokodilu dvīņu puikām. Ieraudzījuši Apelsīniņu, abi krokodilēni sāka skriet tam pakaļ, jo tas tik ļoti atgādināja Krokodilu ģimenes tēta basketbola bumbu, ka abiem uzreiz sagribējās spēlēties. Apelsīniņš nedaudz sabijās, jo nekad agrāk nebija redzējis  tādus zvērus, kam tik lieli un asi zobi. Viņš steidzīgi sāka ripot uz citu pusi. Krokodilēni turpināja viņam dzīties pakaļ, taču drīz vien piekusa, jo bija ļoti karsta diena skriešanai, un Apelsīniņš varēja mierīgi uzelpot. Apelsīniņš nopriecājās un airējās pāri upei uz otru krastu..

Drīz vien tas atradās uz sauszemes un ieraudzīja milzīgu, skaistiem burtiem rotātu uzrakstu SPĀNIJA. Viņš droši pagāja garām lielajam uzrakstam un viņa acīm pavērās liels lauks, kurā, sakāpuši kokos, sauļojās milzumdaudz apelsīnu – gan lieli, gan mazi, gan jauni, gan veci. Apelsīniņš ieraudzīja kādu mazu apelsīnu vārdā Naranja, pieripoja tam klāt, draudzīgi uzsita tam uz pleca un uzreiz sadraudzējās ar to. Viņš pastāstīja, ka aizbēdzis no mājām, ka viņu gandrīz noķēruši krokodili un to, ka ,šķērsojot Lielo upi, pavisam nejauši nonācis Spānijā.

„Tu esi ļooooti drosmīgs,” teica mazais apelsīns Naranja.

Tad Naranja, kurš bija kļuvis par Apelsīniņa draugu, pastāstīja visiem jaunajiem un vecajiem apelsīniem, par piedzīvojumiem kāro Apelsīniņu, kurš Spānijā nonācis pavisam nejauši. Visi apelsīni bija ļoti izbrīnīti, ka uz pasaules var būt kāds tik drošsirdīgs apelsīns, kas spēj aizbēgt no Krokodīliem un šķērsot Lielo upi, tāpēc nolēma Apelsīniņu ievēlēt par vispasaules apelsīnu karali.

Apelsīniņš par godu tam nolēma sarīkot lielas dzīres, kurās būtu ielūgti visi pasaules apelsīni un tuvākās apkaimes citroni, mandarīni un greipfrūti. Kamēr Apelsīniņš drukāja un izsūtīja daudzos ielūgumus, ziņa par lielajām dzīrēm nonāca arī pie Apelsīniņa Mammas un Tēta. Viņi ļoti gribēja zināt, kāds tad izskatās tas jaunais apelsīnu karalis, un nolēma doties uz Spāniju.

Pienāca lielā viesību diena. Kāds bija vecāku prieks un pārsteigums, ieraugot, ka apelsīnu karalis ir viņu pašu dēls! Apelsīniņš bija laimīgs, pēc tik ilgiem laikiem ieraugot Mammu un Tēti, ļoti stipri abus samīļoja un uzaicināja vecākus pavadīt garās brīvdienas kopā ar viņu Spānijā.

Vēlāk viņi visi devās apceļot pasauli, kur viņiem bija daudz apburbuļojošu un krāsainu piedzīvojumu, bet par tiem es Tev, Bēbīt, pastāstīšu, kad atkal kopā ēdīsim apelsīnus.

Iesūti arī Tu savu stāstu vai pasaku un laimē CD "Saldajam miedziņam"!