Agresija starp vienaudžiem bērnudārzā. Vai tas ir normāli?

Bērni ir dažādi- tie ir draudzīgi, bet tikpat labi attiecības starp vienaudžiem var būt saspringtas vai pat agresīvas. Kādas ir agresoru un upuru raksturīgākās īpašības?

Konsultē psihoterapeite Anita Plūme

Pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā:

-    mazais mājās nāk ar brūcēm, skrāpējumiem un saplēstām drēbēm;
-    mazajam sāk palikt arvien mazāk un mazāk draugu;
-    mazuļa garastāvoklis ir svārstīgs un bieži untumains;
-    nevēlas iziet no mājām;
-    bieži ir dusmīgs;
-    mazais ir kluss un ierāvies sevī;
-    bērns bieži ir nemierīgs.

Agresori ir agresīvi, fiziski spēcīgi, mazdūšīgi, vēlas vardarbību, sliktas komunikācijas un sociālās prasmes, zema pašapziņa, nedrošība par sevi, pašpārliecināts, kad var kontrolēt citus. Viņš uzskata par aizraujošu nodarbi sāpināt bērnus, kas ir mazāk stipri; vajag pašapliecināties citu acīs. Emocionāli un garīgi nenoturīgs, greizsirdīgs, skaudīgs, bieži melo. Nespēj pieņemt atbildību. Trūkst iejūtības, nerūpējas par citiem, egoists. Bieži izmanto citus.

Agresoru upuri parasti nav tik spēcīgi kā agresors. Tiem ir tieksme risināt konfliktu ar vardarbību. Citādāks kā pārējie. Gādīgs, iejūtīgs, viegli piedod, godīgs. Ir augsti morāles standarti, bieži vien neatkarīgs, ir labas attiecības ar pieaugušajiem, nav varas kārs, izvairās no grupiņas vairākuma politikas.

Ja Tev ir aizdomas, ka Tavam bērnam bērnudārzā tiek darīts pāri, uzdod pāris kontroljautājumus:

-    Ko viņš šodien darīja bērnudārzā?
-    Vai darīja kaut kas, kas ļoti patika/ nepatika?
-    Ar ko Tavs bērns spēlējās?
-    Kādas spēles spēlēja? Vai patika šīs spēles?
-    Kādi ir draugi bērnudārzā?
-    Vai Tavs bērns grib rīt doties atkal uz bērnudārzu?

Ja nu tomēr Tavam mazulim dārziņā ir jāsastopas ar agresiju no vienaudžu puses, svarīgi, lai bērns justu, ka Tu un tētis esat viņa pusē un aktīvi kaut ko darīsiet, lai radušos situāciju noregulētu. 

Kā uzskata psihoterapeite Anita Plūme, nav universālu konfliktu un tātad nav arī universālu recepšu, kā tos risināt, bet viena universāla patiesība ir – vecākiem vienmēr jāaizstāv savs bērns, jo tas dod iespēju bērnam uzticēties vecākiem un stāstīt par savām nedienām.
Bērni mūsdienās mēdz būt diezgan nežēlīgi dažādu iemeslu dēļ, bet visbiežāk tas notiek pret bērniem, kuri kaut kādā ziņā ir atšķirīgāki no citiem.

Psihoterapeite Anita Plūme šajā situācijā iesaka runāt ar bērnudārza audzinātāju, kas palīdzēs izprast situāciju grupiņā. Iespējams, Tavu bērnu uztver kā atšķirīgu, tātad vajag palīgu, kas varētu izskaidrot šo situāciju un rast atbildes. Ja vecāki jūtas pietiekami stipri, var griezties un mēģināt runāt tieši ar agresoriem un noskaidrot, kas par lietu.

Jebkurā gadījumā vecākiem jāiet talkā bērnam ar reālu rīcību, tomēr nebūtu ieteicams bērnu mudināt turēties agresijai pretī ar agresiju, kas visdrīzāk pakļaus viņu papildu uzbrukumiem.