Adrians sāk iet dārziņā!

20. Jun 2011, 13:16

Vakar mums bija īpašs rīts, jo gan es atsāku darba gaitas, gan Adrians sāka atkal iet bērnu dārzā.

Septembrī Adrianam paliks 2,5 gadi, bet savas dārziņa gaitas viņš sāka jau aprīlī. Tomēr vasaras trīs mēnešus nodzīvojām mājās un no sirds atpūtāmies.

Bet rudens tuvojas un atkal atsākām iet bērnudārzā.

Šī pirmā diena bija gana interesanta.

No rīta cēlāmies ātrāk, lai varētu sakrāmēt visas nepieciešamās lietas.

Saraksts:

* Paladziņi,lai ir ko paklāt gultiņā - ja nu kas :)

* Mitrās salvetes,

* Vairākas apakšbiksītes un šorti,

* Krekliņš, ja nu aplejas,

* Pārvelkamās zandeles,

* lācītis,

* mugursoma.

Tad nu ekipējums gatavs - dodamies!

Ar smaidu sejā sadodam tētim bučas, parādam attā un dodamies.

Līdz dārziņam 5 minūtes ar kājām, bet piekūstam jau pēc 100 metriem :)

Tad nu mamma nes. Bet tas nu tā. Ieejam dāarziņā ar lielu prieku, pārvelkam zandelītes un jau aizskrienam pie bērniem. Mamma tikmēr saliek visu skapītī, apskaidro audzinātājai, ko Adrians māk, ko vēl ne. Tad pienācis laiks atvadīties.

Knapi sasaucu Adrianu, viņš man buču, uzsit pieci un saka: "Mamma ej prom, ej uz darbiņu".

Tā nu smaidot un šokā esot aizgāju.

Bet tad pienāca pēcpusdiena un devos savam bērnudārzniekam pakaļ.

Ieejot skatos, sēž pie galda, ēd launagu, izskatās viss kārtībā.

Sāku runāt ar audzinātāju un tad tik uzzinu visus jaukumus. Pēc manas aiziešanas, apmēram pēc 1,5h sākušās lielās skumjas pēc mammas. Kārtīga bļaušana, kurai pievienojušies arī vēl citi bērni. Tad jau kaut kā nomierinājušies un otrā kārta sākusies pēc pusdienlaika gulēšanas. Atkal mammmmmāaaaa!

Bet tad jau bija launags klāt un arī mamma.

Kopumā ņemot, bez bļaušanas un ilgošanās, uz podiņa gāja, kad lika, bikses palika sausas. Gulēt gāja un īpaši neprotestēja. Prom ejot rādīja attā bērniem un audzinātājai. Un sacīja, ka rīt arī nāks uz dārziņu.

Tāda biju mūsu pirmā diena pēc vasaras pārtraukuma.