Zviedrijas eksperte: Pārdomu laiku pirms aborta nedrīkst pagarināt

Pārdomu laiku pirms grūtniecības pārtraukšanas nekādā gadījumā nevajadzētu pagarināt - tas rada negatīvu ietekmi uz sievietes garīgo veselību un palielina komplikāciju risku aborta laikā, uzskata Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības apvienības valdes locekle Kristina Gemzele-Danielsone no Zviedrijas.

Jau ziņots, ka tā dēvēta Saeimas "aborta jautājumu" darba grupa rosināja pagarināt laiku, kas sievietei būtu jānogaida no norīkojuma saņemšanas brīža uz abortu līdz tā veikšanai uz 120 stundām līdzšinējo 72 vietā.

Šodien Rīgas Stradiņa universitātē, diskutējot par neplānotas grūtniecības jautājumiem, Gemzele-Danielsone sacīja, ka arī Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, sabiedrībā iesakņojušies daudzi mīti par abortiem. Viens no izplatītākajiem - sievietes, jo īpaši gaidot mazuli, nav spējīgas pašas pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu ķermeni un reproduktīvo veselību.

No visām sievietēm, kas nolemj izšķirties par labu grūtniecības pārtraukšanai, 95% sieviešu ir stingri nolēmušas, ka vēlas to darīt un tikai 5% dodas pie speciālistiem ar šaubām, diskusijā atklāja dzemdību speciāliste.

"Vienīgais veids, kā samazināt abortu skaitu, ir veicināt kontracepcijas lietošanu," uzsvēra Gemzele-Danielsone. Zviedrijā jaunieši zināšanas par kontracepciju un reproduktīvo veselību apgūst jau skolās - obligātās veselības mācības stundās.

Arī Igaunijā veselības mācība ir obligāts priekšmets. Kā konferencē atklāja Tartu universitātes pētniece Kai Haldre, Igaunijā aizvadīto divdesmit gadu laikā abortu skaits 15 līdz 19 gadus vecu meiteņu vidū samazinājies par 61%. Ļoti būtisks uzlabojums ir vērojams arī seksuāli transmisīvo slimību jomā. Ja 2001.gadā reģistrēti 560 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi 15 līdz 19 gadu vecu jauniešu vidū, tad 2009.gadā - tikai 25. Līdzīgs kritums vērojams arī saslimšanai ar sifilisu un gonoreju, atklāja pētniece.

Haldre skaidroja, ka šāds rezultāts panākts, ilgtermiņā nodrošinot obligātu zināšanu par cilvēka seksualitāti apgūšanu Igaunijas skolās, kā arī izveidojot jauniešiem draudzīgu veselības pakalpojumu centru tīklu un nodrošinot bezmaksas kontracepciju.

Speciālistes no Zviedrijas un Igaunijas aicināja Latviju sekot viņu valstu piemēram un nekādā gadījumā nelikt šķēršļus sievietēm, kuras nolēmušas pārtraukt grūtniecību, uzsverot, ka svarīgāk ir strādāt pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas par reproduktīvo veselību.