Tā vien šķiet, ka topošo vecāku skolā būtu jāieviešs obligātā nodarbība par bērnu slimošanu, slimībām, aprūpi slimošanas laikā! Kāpēc?
Elementāri - lasot blogus ar čīkstēšanu par ārprātīgi trakajiem mediķiem slimnīcā, neatsaucīgajiem ārstiem un necilvēcisko attieksmi, man tā vien gribas pajautāt, vai tiešām paši vecāki ir tik balti un pūkaini, bet mediķi slimnīcā necilvēki un bērnu spīdzinātāji?!?
Es saprotu vecāku emocijas, kad mazulis ir apslimis, jūtas slikti, ir augsta t, tomēr ir jāsaprot, ka tiem, kuri ieraušies neatliekamās palīdzības nodaļā, visiem vecākiem šķiet, ka tieši viņu mazulim ir ļoti slikti! Neviens speciāli tur gumiju nevelk no mediķiem!
Vienlaikus Rīgā daudzi vecāki ir vienkārši nemākulīgi un neinformēti par bērnu saslimšanām un to, ko tādos gadījumos darīt, nesas uz neatliekamo palīdzību, lai gan mierīgi varētu paši tikt galā mājās. Besījās par rindām un ilgo gaidīšanu, bet tie, kuriem tiešām vajag mediķu palīdzību ir spiesti pavadīt vēl ilgāku laiku rindā!
Nonākot slimnīcā ir jāsaprot, ka diezgan neizbēgamas ir divas lietas - asins analīzes, kuras vieglāk būs iegūt, ja bērns nebūs atūdeņojies, bet būs kārtīgi sadzirdīts (un šo te vecāki bieži grēko - "es nevaru", "bērns nedzer" un taml. "argumenti" ir dzirdēti strēķiem, bet visbiežāk tas nozīmē "es negribu sapūlēties"). Un otra lieta - sistēma, caur kuru ievadīt gan zāles (un intravenozi zāles iedarbojas bieži vein labāk un efektīvāk!!!), gan papildus šķidrumu (šķidrums bieži vajadzīgs gan lai skalotu laukā visu drazu no organisma, gan palīdzēs efektīvāk iedarboties zālēm). Ne jau mediķi aiz prieka bērnu spīdzināt, mēģina ievietot katetrus.
Šajos procesos vecākiem vajadzētu būt atbalstam mediķiem un bērniem, tomēr bieži vien nākas redzēt un klausīties par raudošām mammām (ak, grūti noskatīties). Piedodiet, bet pinkšķoša mamma NAV palīgs nedz bērnam, nedz mediķiem! Saņemieties!
Un ja jums akurāt šķiet, ka slimnīcā strādā briesmoņi, nav tak spiesta lieta tur doties ;)
Cienīsim mediķu darbu!