Marka Hedona grāmatu “Savādais atgadījums ar suni naktī” izlasīju aptuveni pirms gada. Kaut kā paveicās un tā teju pati man rokās iepeldēja, kad Facebook grupā Atdod lietas Rīgā, kāds atbrīvoja savu grāmatu plauktu no paprāvas Koelju grāmatu kaudzītes. Kad atvēru iedoto maisiņu nez kā pirmā pretī smaidīja nevis Koleju grāmata, bet tieši šī. Kā nekā esmu izbijis grāmatu tārps un klusi cerēju, ka izdosies atrast mirkli. Biju dzirdējusi labas atsauksmes un ierosinājumus lasīt, un tiešām priecājos, ka nu ir pavērusies iespēja to darīt.
Grāmatu izlasīju dienas laikā. Nav pārāk bieza, bet saturs… Tik dzīvs. Stāsts ir par Kristoferu – 15 gadīgu jaunieti, kuram ir Aspergera sindroms un kurš kādā vakarā atrod kaimiņienes dārzā nodurtu suni. Sākums šķiet kā šausmu trillerī. Pēc tam nakti nespēju gulēt, jo domas šaudijās galvā kā pingponga bumbiņas. Iespaidīgi uzrakstīts. Reāli. Patika koncepts un valoda, kadā autors visu paudis. Detektīva gaisotne deva vēl lielāku kāri lasīt.
Janvāra beigās Nacionālais teātris sadarbībā ar Autisma apvienību dāvāja biļetes autisma bērnu ģimēnēm uz jaunās izrādes ģenerālmēģinājumu. Izrāde – Savādais atgadījums ar suni naktī. Pieteicos un lamīgi tikām pie diviem ielūgumiem. Nolēmām, ka iesim abi ar vīru. Brīdinaju Kārli jau iepriekš, lai morāli sagatavojas, visticāmak būs tā pa nopietno.
Pārsteidza mūsdienīgums - scenogrāfija, mūzika. Video projekcijas radīja ilūziju, ka tiešām atrodamies Kristofera galvā - kā zib domas, kā viņš uztver pasauli, cik nepatīkami viņam šķiet citu pieskārieni un cik sarežģīti autistam ir iziet cauri ļaužu, trokšņu un dažādu citu sensoro kairinājumu pārpildītai vilcienu stacijai. Pārsteidzoši, kā šie gaismas un skaņas efekti spēja reāli ietekmēt un tik plaši pavērt prāta druvis, lai sajustu to, kas visticamāk norit arī mana dēla galvā, kad viņš piedzīvo nepatīkamas sajūtas - kad iekāpjam sabiedriskajā transportā, kad kaut kas kārots tiek aizliegts vai viņš piedzīvo sāpes.
Visiespaidīgākais un arī sāpīgākais, bija redzēt izmisumu un bezspēcību Kristofera vecāku sejās, kad tie nespēja ar dēlu saprasties. It īpaši, kad Kristofera mamma, pēc ilgas nošķirtības, metas priekā dēlu apskaut, bet Kristofers viņu atgrūž ar tik lielu spēku, ka aktrise burtiski aizlido pāri pusskatuvei. Šoks. Un asaras. Jo, kā lai jūt, kā lai sniedz mīlestību, ja viena no galvenajām mīlestības izpausmēm – fizisks pieskāriens ir tabu. Arī šobrīd rakstot ir asaras, jo novērtēju, ka Alberts man neliedz to iespēju viņu samīļot.
Brižos, kad Kristofers izplūda agresijā, apbrīnoju Karla Krūmiņa speju atveidot šos spriedzes pilnos brīžus. Lai arī mulsināja daudzu skatītāju reakcijas, kad tie izplūda smieklos, kad Kristofers panikā sāk kliegt uz māti par to, ka viņa atsaka Kristoferam iespēju doties uz mājām, lai kārtotu eksāmenu, tomēr arī saprotu, kapēc ir šāda reakcija – tas ir neierasti ko tādu redzēt, ja vien ikdienā nesastopies ar autismu.
--
Izrādās, ka ļoti labus panākumus Anglijā guvusi ne tikai grāmata, bet arī luga - 2013. gadā gūtas 7 Olivera balvas (Prestižais Londonas teātra asociācijas apbalvojums) un 2015. gadā 5 Tonija balvas (Amerika, par lieliskiem panākumiem Brodvejā), tai skaitā arī kā 2015. gada labakā luga. Un es būšu pārsteigta, ja nākošgad Spēlmaņu naktī netiks paslavēta šī izrāde, režisors un aktieri, kas piedalijās.
Liels paldies par šo iespēju redzēt, dzirdēt, just Nacionālajam teātrim, Autisma apvienibai. Un paldies manam Kārlim, kurš turēja roku man izrādes laikā un saprata manas asaras un satrauktās nopūtas.
Acis un ausis atveroša, patiesa un skaidra. No sirds iesaku visiem apmeklēt, jo tas nav jāzina tikai vecākiem vai līdzcilvēkiem, tas ir jāzina visai sabiedrībai.
**
Bildes ņemas no Savādais atgadījums ar suni naktī
***
https://www.youtube.com/watch?v=KXUt1916LFI (Panoramas sižets)
https://www.youtube.com/watch?v=6lUDR7xeh_g (Kārlis Krūmiņš par Kristoferu)
https://www.youtube.com/watch?v=yQEKQGX2ah0 (Izrādes 'treileris')
---
Raksts no bezsaiste.wordpress.com