Māmiņa: Vai gribēt, lai tevi mīl un iekāro, ir noziegums?

Astotais gads kopā. Vairāk kā 1 kopīgs bērns. Bet jūti – salna attiecībās ir jau kādu laiku. Tu sev stāsti: viņš mīl mani, bērnus, viss būs labi. Un tomēr – pamazām salna pārvērtās starp mums sasnigušā ziemā. Kā Aishas dziesmā: „Drosmīgi vārdi un glāsti te nepalīdzēs ...Tauriņi mūs kā gājputni pametuši.”

Kad kādu laiku esi centies, un redzi, ka tomēr mēs dzīvojam kā „tu esi viens”, „es viena”, nē – bez dižiem strīdiem, bet tai pat laikā – bez kaut kā tāda, par ko varētu teikt gan viens, gan otrs – ES ESMU LAIMĪGS/LAIMĪGA.

Laimīgi mani dara mani bērni. Viņi ir fantastiski, bet es zinu – sievietes un vīrieša attiecības ir beigušās jau sen. Kaimiņu/mājokļa biedru vai bērnu vecāku attiecības vēl ir.

Bet es esmu sieviete. Es gribu, lai mani grib. Lai iekāro, lai tiecas pēc manis. Lai pienāk, noglāsta.. Galu galā, lai sakopj sevi, lai man būtu vēlme uzmācīgāk arī pašai tuvoties.

Bet no otras puses – cik bieži sieviete būs tā, kurai jāuzdod konkrēts jautājums – „vai šovakar gulēsim kopā?”, cik bieži sieviete būs tā, kura mēģinās iemest dzirksteli attiecībās? Viņai apniks.

Tā ir noticis arī ar mani.

Kad mēs pēdējoreiz skūpstījāmies? Pirms gadiem.. Hmm. Sekss? Reizi mēnesī? Reizi divos mēnešos?

Nav sajūtas, ka mani mīl, jūt..

Ir runāts, ir rakstīts, ir raudāts, ir kliegts, ir cirstas durvis, ir bijuši klusi „piedod”, bet nekas neiedarbojas ilgāk kā mēnesi.

Ne vienmēr, acīmredzot, dzīvot kopā ar bērnu tēti nozīmē = būt laimīgai kā sievietei ar viņu kopā.

Būt kopā dēļ bērniem? Lai no malas citiem šķistu, ka „te nu gan ir fantastiski laimīga ģimenīte! Prieks skatīties?”.

Bērniem tētis vienalga visu mūžu būs viens. Es neliedzu un arī nekad neliegšu viņiem šo savienību.

Bet kā ir ar mani?

Es to sajūtu „mani vajag” sāku tvert citur. Nosodiet: skatos citā virzienā. Nepārprotami – kreisajā. Vai esmu egoiste?

Gribas būt laimīgai sievietei – nē, nevis par katru cenu un vienalga ar ko, bet ar kādu, kas paskatās uz tevi, jūs iespējams abi klusējat, saskatāties, un ir skaidrs – viens otru saprotat. Pa īstam un no sirds.

Cilvēku jau nemīl dēļ tā, kāds viņš ir. Mīl dēļ tā, kā tas otrs liek justies..

Māmiņa

Vai arī tu, nejūtoties ilgstoši laimīga attiecībās, esi izšķīrusies par jaunām attiecībām?

Ko Tu izvēlētos- upurēt dzīvi ar nemīlamu cilvēku bērnu dēļ vai spertu soli pretim laimei?

Varbūt viss vēl nav zudis?

Māmiņu Klubs