Komentāru konkurss: kā Tu jūties ar bērnu sabiedrībā? Laimē iespēju tikt kopā ar citām mammām uz branču!

kas_tas_tads 24. Jan 2017, 16:58

Esmu mamma meitiņai (2,5 gadi) un dēliņam (8 mēneši). Pati neesmu mājās sēdētāja, tā nu ja kādu laiku neesmu "cilvēkus redzējusi", ātri piezogas bēdīgums. Tāpēc jāiet sabiedrībā un jāaicina ciemiņi. Ar mazajiem ejam uz bēbīšu skoliņu un ar meitiņu - arī uz pulciņiem. Tā ir vide, kas tieši piemērota bērniem un tajā parasti jūtos ļoti labi. Protams, ja mazais brālis jāņem līdzi, kad vedu māsu uz pulciņu, nereti man ir slapja mugura par abiem rūpējoties, bet esmu izjutusi arī cilvēku atsaucību - nu kaut vai atverot durvis, lai vieglāk tieku iekšā.
Uz veikaliem ar mazajiem eju reti. Tā nav izklaide, bet tikai ja ir liela nepieciešamība. Cenšos iepirkties internetā vai uz veikalu aizbraukt viena.
Uz kafejnīcām ar abiem bijām tikai vasarā un kopā ar vīru. Tad kaut kā tas likās vienkāršāk - nav lieka tuntulēšanās, ģērbšanās. Braucām apskatīties kādas skaistas Latvijas vietas un pie reizes - pusdienas vietējā kafejnīcā. Jā, ja līdzi ir vīrs, tad bērnus viegli sadalīt - vienam viens, otram otrs un viegli tiekam galā. Tā kā mazo baroju pati, viņam "ēdiens" vienmēr ir līdzi. Tikai jautājums parasti ir par to, kur viņu pabarot. Parasti jau meklēju kādu klusāku stūrīti, kas kafejnīcās, diemžēl bieži vien ir tualete... Bet ja variantu nav...
Vēl mūsu ģimene regulāri apmeklē baznīcu un es gribētu iedrošināt ģimenes ar maziem bērniem - ir arī baznīcas, kur šādas ģimenes var justies ērti. Tāda ir mūsu - Vecās Ģertrūdes baznīca - katra dievkalpojumā vairāki vecāki ar ratiņiem un ar maziem žiperiem. Kā mācītājs kādreiz draudzei teica - ja jums bērni traucē, nenosodiet viņus, nāciet paši sēdēt baznīcas pirmajos solos - te ir klusāk. Tā nu droši tur varam būt klāt un vajadzības gadījumā ir arī telpas, kur mazie var aiziet paspēlēties vai paēst.
Kopumā sabiedrībā ar mazajiem jūtos labi, jūtu citu cilvēku atbalstu. Vienīgi grūti ir, ja kaut kas jādara mazo miedziņa laikā - tad jau niķi klāt. Bet tur jau ir jautājums par laika plānošanu, lai par iziešanu cilvēkos prieks būtu gan mazajiem, gan lielajiem.

lauruxs87 23. Jan 2017, 21:43

Es jūtos labi. Jo redzu kā priecājas bērns kurš var iziet sabiedrībā un ne tikai mājās, jo kā gan iemācīt bērnam kā ir jāuzvedas attiecīgā vietā ja viņš tur ne reizi nav bijis. Galvebais ejot ar manu aktīvo trīsgadnieku ir jāatrod viņam izlaide. Es esmu ar savu dēlu bijusi baznīcā un mazais spēja nosēdēt mierīgi, bet ik pa laikam staigāja uz bērnu stūrīti pēc jaunas grāmatas. Un es tobrīd nemanīju ka uz mūsu pusi tiktu vērti nikni skatieni. Esam gājuši arī uz kafējnīcām kur mazais rātni nu jau māk sēdēt un apēst pasniegto. Bet ja tuvumā ir kāda atrakcija protams ka tā interesē vairāk. Es arvien vairāk pamanu ka sabiedrība izturas draudzīgāk pret mammām ar bērniem. Jo veikalos pat arī ja man nepienākas es tieku palaista pa priekšu rindā, autobusos kāds gadās ka palīdz izcelt ratus, lai gan esmu jau iepraktizējusies pati tikt galā.

mamma27 23. Jan 2017, 09:24

😀 Jāsaka ,ka mana pieredze gadu gaitā ir bijusi dažāda,tomēr MAN IR BĒRNS un citiem ar to ir jāsamierinās. Kad mums bija viens bērns ,mēs gājām daudz ēst ārpus mājas. Un nekādus šķēršļus tam īsti neredzējām. Ar diviem tas viss kļuva retāk,tomēr diezgan regulāri. Tagad ,kad mums ir ir trīs bērni došanās uz kafeinīcu ir izaicinājums!!! Pavisam nesen bijām - apkārtējie diezgan saprotoši,jo vienmēr dodamies tur ,kur ir bērnu stūrītis,lai mazajiem būtu jautri.Tomēr ,ja tagad par lielo čali,kurma jau gandrīz 9 gadi nav jāsatraucas-paēdīs, paspēlēsies un liks mieru , dāma ,kurai 4 gadi ari laborātīgi spēlējas un nav vairs apgrūtinājums,tad mazais čalis ir izaicinājums- viņam tas jautrais vecums,kad gribas skriet( 1,3 g) Tad nu kāpj visur ,kur var uzkāpt, grib izmēģināt visu ,ko piedāvā rotaļu vieta. Vai mamma var paēst-nu nezinu gan😀 ja nu vienīgi tad ,ja tā rotaļu vieta ir iekārtota tā,lai bērns nevar nokrist, sasisties un atrodas blakus galdam,kur mamma ēd. Pie galda mazajam ļoti patīk ēst kopā ar visu ģimeni- tomēr ,ja nav apatītes,tad arī tas var pārvērsties par slapju muguru.
Lai vai kā, jo vairāk bērnu,jo grūtāk saņemties un iziet sabiedrībā. Ja bērniem nav laās uzvedības diena,tad arī apkārtējie skatās- izsaka piezīmes. Ja ir labā diena, tad arī ar trim var doties uz kafeinīcu,atpūsties paēst un visi ir apmierināti un laimīgi.
Un protams galvenais ir tas,ka mēs visur dodamies ar vīru un četras rokas ir daudz labāk kā divas😀 Tā ka galvenais ir saņemties un doties,un tad jau viss būs labi! Bērniem ir jāmācās arī uzvesties sabiedrībā!

sandux 20. Jan 2017, 22:32

Parasti sabiedrībā es jūtos lepna, ka esmu divu bērnu mamma. Vakar jutos pārsteigta, ka manā parasti nelaipnajā pasta nodaļā citi apmeklētāji palaida mani ar divgadīgo dēlēnu ratos pa priekšu. Nu, no sākuma jau nelaida. Ienācu un apstulbu no garās rindas. Bet neko - sākām stāvēt, jo paciņa jāizņem tik un tā. Tā kā mans bērns ir slims un nepārtraukti klepoja, pēc brīža ģērbāmies, lai ietu prom. Un tad nu notika brīnums - klientes un pasta darbinieces teica, lai palaiž mūs pa priekšu, jo bērns visu laiku klepo. Priecīga pateicos, paņēmu paciņu un skrēju mājās.
Saprasta jūtos, ja kāds atver durvis, palaiž. Bet ir bijis, ka durvis tiek aizcirstas deguna priekšā.
Cilvēki ir dažādi, arī dienas ir "labās" un "sliktās", arī apkārtējiem. Arī es citreiz neesmu tik iejūtīga, cik vajadzētu. Tomēr Latvijā attieksme pret māmiņām un bērniem ir pozitīva.
Kad ar bērniem biju Somijā, tad nu gan no slavenās ārzemju pieklājības nebija ne miņas. Varbūt Skandināvijā tā ir dzimumu līdztiesības vaina, nezinu. Vācijā, iespējams, daudzo iebraucēju dēļ arī nemanīju īpašu laipnību. Lai gan tur biežāk skatījās ar smaidu. Reiz meitai pat iedeva kakao no kafijas aparāta un man veikalā bērniem uzlīmes, lai arī viņu nebija līdzi. Vienkārši izsecināja no pirkumiem. Jā, varbūt tur tomēr cilvēki ir pacietīgāki un iejūtīgāki.

zacc 20. Jan 2017, 18:48

Labi jūtos! Bērni ir mana visskaistākā rota 😀
ja nopietni, tiešām, nav bijis lielu problēmu. Vienīgi nogurstu, jo jārūpējas, lai viņi netraucētu apkārtējiem. piemēram, kafejnīcā bez aiztures ejot skatīties, kas citiem šķīvī utml. Saprotu, ka ne visiem patīk komunicēt ar maziem bērniem.
ar sabiedrisko transportu ļoti reti pārvietojos.
Nepazīstami cilvēki ir pieturējuši durvis, gribējuši palaist pa priekšu rindā, izteikuši komplimentus.
tantiņu brīnīšanās par slingu, nepareizas krāsas ratiem, cepurītes trūkumu ir likusi pasmaidīt.

paluma.ruuta 20. Jan 2017, 14:46

Tā kā esam aktīva ģimene tad arī ar bērnu daudz laika pavadām ārpus mājas un apmeklējam arī dažādus pasākumus/restorānus/bēbīšu saietus un varu teikt, ka ka sabiedrības skatījums vēl joprojām ir ļoti atšķirīgs. Ir reizes, kad viss ir lieliski un nevienam netraucē aktīvas māmiņas ar vēl aktīvākiem bērniem, bet ir arī cilvēki ar šausmīgiem aizspriedumiem, kas uzskata, ka māmiņām ar bērniem jāuzturas tikai mājās un nav ko bojāt viņu atpūtas brīžus.. Ar citām vienaudžu māmiņām bieži apmeklējot un veidojot kopīgus pasākumus ārpus mājas cenšamies izvēlēties vietas, kas pēc iespējas vairāk piemērotas bērniem un ļauj arī mums pašām atvilkt elpu no ikdienas bērnu pieskatīšanas. Cenšamies meklēt bērniem draudzīgus restorānus un izklaides vietas. No nesenas pieredzes varu teikt lielu paldies kafejnīcai Betty's Corner, kur par bērniem lieliski padomāts ar lielu bērnu istabu rotaļām un ļoti draudzīgu kolektīvu, kas smaidīja un nemaz nelikās traucēti un pat pieskatīja mazos, kad tie centās ieņemt personāla virtuvi 😀 arī apkārt esošie cilvēki gan ar bērniem, gan bez nelikās traucēti un pat bija komunikabli uzsākot pozitīvas sarunas 😀 Šobrīd šķiet, ka sabiedrības attieksme sāk uzlaboties attieksmē pret māmiņām un bērniem un ceru, ka arī kafejnīcas/kultūras vietas/kino/utt. kļūst atvērtākas tieši bērnu uzņemšanai un atbalstīs aktīvas ģimenes, kas nevēlas tikai sēdēt mājās, bet jau laicīgi parādīt bērniem plašās atpūtas iespējas!