Kopš 2008. gada Latvija ir zaudējusi 4.1% jeb gandrīz 20 tūkstošus bērnu, kas kopā ar savām ģimenēm ir emigrējuši. Lielākā daļa Latvijā pagaidām nav atgriezušiem. Kas pamudina ģimenes ar bērniem atstāt Latviju? Vai tiešām lielākā daļa emigrē galvenokārt, lai vairāk nopelnītu un dzīvotu sakārtotākā valstī? Lai to uzzinātu, ārzemēs dzīvojošajiem emigrantiem no Latvijas aptaujā uzdevām jautājumu: "Kurš no šiem iemesliem bija galvenais, kas jūs pamudināja no Latvija aizbraukt?".
(Latvijas Universitātes pētnieku 2014. gadā veiktā aptauja „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika." Šeit atspoguļotie rezultāti iegūti analizējot atbildes, kas iegūtas aptaujājot 11631 personas, kas emigrējušas pēc 2004.gada. No tiem 1960 bija emigranti, kas uz dzīvi ārzemēs pārcēlās kopā ar bērniem.)
Kā redzams 1.attēlā, atbilde uz jautājumu „Kas pamudina ģimenes ar bērniem atstāt Latviju" nav vienkārša - nav tāda viena galvenā iemesla, kas būtu pats svarīgākais lielākajai daļai emigrējušo. Visbiežāk kā galveno emigrācijas iemeslu ģimenes ar bērniem min finansiālās grūtības (tai skaitā grūtības tikt galā ar kredītsaistībām un nespēju atrast darbu). Šo iemeslu kā galveno minēja 34% no 2004./2008.gadā aizbraukušajiem, 37% no 2009./2011.gadā un 23% no pēc 2011.gada izceļojušajiem pieaugušajiem ar bērniem.
Taču finansiālās grūtības nebūt nav galvenais faktors lielākajai daļai emigrantu ģimeņu. Atlikušais emigrantu vairākums min ģimenes apvienošanos, iespējas ārzemēs labāk nopelnīt, vilšanos („neredzēju savu nākotni Latvijā" un „nepatika Latvijā notiekošie politiskie procesi un politiskā vide"), un citus aizbraukšanas iemeslus. Protams, aptaujā tika atzīmēti tikai galvenie emigrācijas iemesli, realitātē, lēmums emigrēt visticamāk tiek pieņemts vairāku, savstarpēji saistītu iemeslu rezultātā.
Iemesli, kāpēc ģimenes ar bērniem emigrē, pēdējo desmit gadu laikā, bet jo īpaši pēc 2011. gada, ir mainījušies. Finansiālās grūtības kā galveno aizbraukšanas iemeslu migranti ar bērniem, kas emigrējušas pēc 2011. gada min daudz retāk, nekā iepriekšējos gados, un īpaši ekonomiskās krīzes laikā, aizbraukušie. Vienlaikus acīmredzami pieaug to ģimeņu ar bērniem īpatsvars, kas emigrē, jo vēlas uzlabot savas dzīves kvalitāti vai aizbrauc, lai pievienotos jau ārzemēs dzīvojošai ģimenei vai tāpēc, ka ir aprecējušies vai sākuši dzīvot kopā ar ārzemnieku. Arvien lielāks aizbraucēju īpatsvars min arī vilšanos. Arvien mazāka daļa ģimenes ar bērniem aizbrauc, jo ārzemēs var vairāk nopelnīt vai attīstības iesmeslu dēļ (lai mācītos, ceļotu utml). Kopumā šīs izmaiņas varētu nozīmēt, ka lēmums emigrēt arvien retāk tiek pieņemts finansiālo grūtību rezultātā, bet ilgtošāku pārdomu rezultātā.
Redzam arī, ka iemesli, kāpēc emigrē ģimenes ar bērniem, atšķiras no migrantu bez bērniem izceļošanas iemesliem, turklāt šīs atšķirības ir statistiski nozīmīgas. Ģimenes ar bērniem emigrē, jo tām Latvijā klājas slikti vai lai pievienotos jau emigrējušam ģimenes loceklim, bet pieaugušie bez bērniem - tāpēc, ka ārzemēs saredz labākas iespējas. Emigranti bez bērniem finansiālās grūtības kā galveno izceļošanas iemeslu min retāk nekā migranti ar bērniem, bet biežāk min iespējas attīstīties, studēt, iespējas ārzemēs labāk nopelnīt. Šīs atšķirības ir svarīgas migrācijas politikas veidošanā - tā kā ģimeņu ar bērniem un pieaugušo bez bērniem emigrācijas iemesli atšķiras, nepieciešama atšķirīga pieeja emigrācijas samazināšanas un re-emigrācijas veicināšanās politikas iniciatīvās.
Emigrācijas iemesli ir svarīgi, jo tie ir saistīti ar atgriešanās plāniem, kā redzams 2. attēlā. Visaugstākā varbūtība, ka atgriezīsies, ir starp tiem migrantiem ar bērniem, kas aizbraukuši ar mērķi pilveidoties, piemēram, studēt. Taču, kā redzējām 1.attēlā, šādu migrantu starp ģimenēm ar bērniem ir ļoti maz. Viszemākā agriešanās varbūtība atgriezties ir tiem pieaugušajiem ar bērniem, kas kā galveno aizbraukšanas iemeslu minēja vilšanos, kas izceļojuši, jo vēlas uzlabot dzīves kvalitāti vai uzlabot bērnu izglītības un karjeras perspektīvas.
Kopumā, gandrīz divas trešdaļas migrantu ar bērniem apgalvoja, ka Latvijā uz pastāvīgu dzīvi tuvāko piecu gadu laikā atgriezties neplāno. Salīdzinājumam, starp migrantiem bez bērniem atgriezties neplāno katrs otrais. Realitātē, kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, agriežas pavisam neliels skaits aizbraucēju.
Varam secināt - lai arī finansiālās grūtības ir joprojām visbiežāk minētais izceļošanas iemesls, arvien vairāk ģimenes ar bērniem izceļo, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai pievienotos jau ārzemēs dzīvojošam ģimenes loceklim, vai tāpēc, ka ir vīlušās Latvijā notiekošajos politiskajos procesos un neredz šeit savu nākotni. Šie iemesli, izņemot ģimenes apvienošanos, ir saistīti ar zemāku atgriešanās varbūtību.
Lai kādi būtu izceļošanas iemesli, lielākā daļa ģimeņu ar bērniem, kas emigrē, atgriezties tuvākajā nākotnē neplāno. Iespējams, ka ģimeņu īstermiņa emigrāciju, kas tiek veikta ar nodomu „aizbrauksim, sapelnīsim naudu un brauksim atpakaļ", pamazām nomaina ilgtermiņa emigrācija, kas ir vilšanās ar Latvijā notikušajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, rezultāts.
Autore ir doktore un Latvijas Universitātes FSI pētniece
Raksts tapis ESF projekta "Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika" Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 ietvaros
AVOTS: ir.lv
Vai arī tu zini kādu ģimeni, kas aizceļojusi uz dzīvi citur, vēloties bērniem nodrošināt augstāku labklājības līmeni? Dalies pieredzē!
Māmiņu Klubs