Internets ir sociāla vide, kur var satikties cilvēki visapkārt pasaulē. Ja esi vienā vietā, tas nenozīmē, ka nevari komunicēt ar citiem,kas dzīvo teju otrpus pasaulei. Arī šeit Māmiņu Klubā mums ir vieta, kur satiekamies Latvijā un arī ārpus Latvijā dzīvojošās māmiņas. Šodien Mammu Bizness rubrikā vēlamies iepazīstināt ar aktīvo māmiņu Inesi, kura darina skaistus rokdarbus un mūsu portālā jau ir pazīstama :) Intrigas vairs nebūs, lasiet visu paši!

- Iepazīstini ar sevi!

Mani sauc Inese, bet vietnē maminuklubs.lv esmu zināma ar niku indrasniega un saviem skarbajiem komentāriem. Kāpēc reizēm esmu tik skarba? Nē, ne tāpēc, ka būtu ar dzīvi neapmierināta mājsaimniece, bet gan tapēc, ka kaitina tas, kā mūsdienu sabiedrība ir iemācījusies nedomāt. Bet tas nu ir cits stāsts, šoreiz pastāstīšu pas sevi un to, ko daru ikdienā. Esmu no Valmieras puses.

- Kas iedvesmoja Tevi izveidot savu biznesu? Kā nonāci līdz šai idejai?

Visu savu apzinīgo mūžu esmu strādājusi, reizēm pat vairākos darbiņos, tomēr rokdarbi vienmēr ir bijusi mana aizraušanās, agrāk gan - tikai sev un sev tuvajiem, reizēm - kāds pasūtījuma darbiņš. Jau no bērnības esmu apmeklējusi dažādus rokdarbu pulciņus, tagad - tos vadu pati, kā arī nemitīgi pašmācībā cenšos apgūt kaut ko jaunu.

- Kad un kā sāki savu biznesu?

Kopš piedzima mazākais bērniņš, kuram, diemžēl tika konstatētas veselības problēmas, biju spiesta vairāk dzīvot pa māju. Tā kā neprotu pat tv skatīties, neko nedarot, arī šo - mājās sēdēšanas periodu aizpildīju ar to, ko protu ļoti labi - rokdarbiem. Un tā radās "Desmit ar pus"- Purenes un Brūklenes, Hipo meitenes un zēni, Gabaliņmoti, Zemzaru kukaiņi, rotiņas un citas mīļas lietiņas. Pamazām tika veidota mājaslapiņa, krāti darbiņi kastē un šopavasar uzsāku braukšanu pa tirdziņiem, kā arī vēl joprojām ir pasūtījumi, lielākoties - no mūsu izbraukušajiem tautiešiem, kuri vēlas Latvijā gatavotas lietas ne tikai priekš saviem, bet arī priekš draugu un radu bērniem.

- Ko tieši tu radi,ar ko ir saistīts Tavs bizness un kā sākās viss tavs radošais process? Kas tevi iedvesmoja, pamudināja uzsākt kaut ko pašai?

Lietu klāsts, kas iekļautas konceptā "Desmit ar pus" ir samēra plašs, tomēr pamatvirziens kopējs - tās ir lietiņas bērniem un viņu mammmām, viss ir tikai un vienīgi manis pašas gatavots, līdz ar to arī varu būt atbildīga par izgatavoto lietu materiālu izvēli un gan šo materiālu, gan pašu lietiņu kvalitāti.

- Kas ir tas, kas šajā procesā liek virzīties uz priekšu un meklēt arvien jaunas un jaunas idejas?

Tā, kā reizēm mēdzu zaudēt interesi par jau apgūtām zināšanām, rokdarbu tehnikām, nemitīgi meklēju jaunas idejas un tehnikas, lai tās apgūtu un, ja neizmantotu savu darbu radīšanā, vismaz izdarītu secinājumus, vai šī ideja un/vai rokdarbu tehnika der vai neder man pašai. Un ļoti liels palīgs dažādu ideju ieguvē un apmācībā ir visiem zināmais globālais tīmeklis jeb internets. Interneta vidē ne tikai var izkaidēties bet arī mācīties un nemitīgi sevi pilnveidot.

- Vai Tev ir arī sava mājas lapa, kur aplūkot un iegādāties radītās lieta? Kur par tevi, taviem ražojumiem var uzzināt vairāk?

Esmu izveidojusi savu mājaslapiņu->>> tomēr vislabāk man patīk portāla draugiem.lv piedāvātās iespējas izveidot savu lapiņu, un tur arī visi mani jaunumi tiek izvietoti operatīvāk, kā mājaslapiņā, jo šeit administrēšanas un dažādu jaunumu pievienošanas iespējas ir daudz vienkāršākas, kā mājaslapiņai.

Esmu pati sev apsolījusi piesēsties un sakārtot mājaslapu, bet pagaidām tam nav atlicis laika. Ceru, ka ar laiku varēšu sev atļauties arī maksas domēnu, bet pagaidām iztieku ar bezmaksas mājaslapas servera wix.com piedāvātajam iespējām.

- Kā ir ar šādu preču konkurenci? Vai arī tādu esi pamanījusi?

Lai dažādotu savu darinājumu klāstu, kā arī - lai piedāvātu labas, dabīgas lietas, esmu uzsākusi angoras trušu vilnas izstrādājumu gatavošanu. Tā kā pati audzēju arī trušus, tai skaitā arī pundurtrusīšus (kurus, starp citu, ir iespēja arī iegādāties...), pamazām īstenoju savu vēlmi izveidot angoras trušu ganāmpulku. Šoruden jau ir trīs cērpjami trusīši, divi gan  vēl maziņi, ceru, ka uz pavasari būs vēl. Trušus frizēju pati, pēc tam pati arī vilniņu pati pārstrādāju - gan plucinu, gan ķemmēju, gan ar ratiņu pēc "vecmāmiņu metodes" vērpju diegu, kuru pēc tam arī izadu savos darbiņos. Darba pie angoras truša dzijas ieguves ir samērā daudz, tāpēc arī šī dzija ir dārga, tirgū angoras truša dzijas cena svārstās robežās no 170 - 200 eiro par dzijas kg. Pati gan vēl ne šo dziju, ne tās izstrādājumus netirgoju, jo mans uzskats ir - vispirms pašiem, pēc tam citiem. Vispirms apadīšu savējos, un tad būs izstrādājumi arī tirdziņiem.

Pēdējā laika aizraušanās - dažādi smukumi no sīkpērlītēm. Bet arī te vēl nav beidzies tas - "vipirms man pašai" periods.

- Kāpēc Tavu uzņēmumu sauc tieši šādi? Kā pie šāda nosaukuma nonāci?

Par nosaukumu - Desmit ar pus. To, kas ir Desmit ar pus un kāda ir tā pamatdoma, esmu aprakstījusi arī mājaslapā.  Bet īsumā - Desmit ar pus ir:

• tas ir vērtējums desmit baļļu sistēmā, kuru esmu izvirzījusi par mērķi uzņēmuma darbības novērtējumam;
• tā ir manis gatavoto preču kvalitāte, kuras viskritiskākais novērtētājs esmu es pati;
• tas ir Jūsu gandarījums un vērtējums, ko vēlētos saņemt no Jums par manis izgatavotajām precēm

- Cik viegli vai cik grūti ir savienot darbu un biznesu ar ģimeni un ikdienu?

Runājot par mana nu jau darbiņa apvienošanu ar ģimeni un ikdienu, jā tas ir tieši tāpat, kā ar jebkura darba apvienošanu ar ģimeni - sarežģīti. Un, ja mamma strādā mājās, tad jau tas nemaz nav nekāds darbs, vismaz tā domā ne tikai bērni, bet reizēm arī vīrs. Jo - mamma ir vienmēr pieejama, mamma tikai tāpat vien knibinās, mammai patiesība ir arī citi pienākumi... Tad sevi ir "jāsaņem rokās" un janosaka robežas - lūk, tagad es strādāšu, piedodiet, bet - esmu darbā, jūsu rīcībā varu būt ap tikiem un tikiem. Bet vislielākais sliktums no šādas mājās strādāšanas ir tas, ka nereti mēdzu "aizstrādāties" - ja ir uznākusi iedvesma, radusies kāda jauna ideja, vai vienkārši - pasūtījums, varu atjēgties ap plkst 2-3 naktī, kad vēl joprojām tamborēju vai adu. Tādi nu ir tā nenormētā darba laika mīnusi. Bet ir arī plusi, jo strādājot mājās nav priekšnieku, jebkurā laikā vari iesēsties mašīnā un aizbraukt uz pilsētu, nav jālūdz brīvdienas, lai aizvestu bērnu pie ārsta vai apmeklētu sapulces, ja kādu dienu jūties slikti, vari vienkārši neko nedarīt, jo zini, ka nākamā dienā jutīsies labāk un darbiņu padarīsi dubultā. 

- Ko tu ieteiktu citām mammām, kas rada, bet baidās nodot tālāk savus ražojumus un uzsākt savu biznesu? 

Visām meitenēm, kuras gribētu uzsākt savu biznesiņu, ieteiktu nebaidīties, neplānot uzreiz lielus ienākumus, izmantot visas bezmaksas iespējas, lai virzītu savus darbiņus "tautās", piemēram - sākumā tie paši bezmaksas mājaslapu serveri, kur jau ir gatavs mājaslapu sagataves, pašam tikai jāievieto sava informācija. Kā arī ieteiktu kritiski paskatīties uz lietām, kas tiek radītas, reizēm varbūt kaut kur anonīmi ievietot darbu bildītes un paskatīties atsauksmes, jo nereti ir tā, ka pati rokdarbniece par savu darbiņu ir sajūsmā, bet cilvēki no malas... Un arī uz sliktām piezīmēm skatīties kritiski un racionāli, varbūt ir kaut kas jāmaina, bet varbūt ir konkrēts cilvēks, kuram vienīgajam darbiņš nepatīk. Viss ir jādaar no sirds un pēc labākās sirdsapziņas, nedrīks halturēt, tad arī darbiņi izdosies saisti, radīs pozitīvas emocijas ne tikai to radītājam, bet arī lietotājam.

UZDOD JAUTĀJUMUS 14.oktobrī un laimē brūkleņauskariņus, kurus saņemsi pa pastu!

JAUNS projekts: MAMMU bizness! Gaidām uzņēmīgo māmiņu pieteikumus!

Hobby Set dāvanu karte 20 EUR vērtībā katru nedēļu - KATRAI mammu biznesa intervijai!

www.hobbyset.lv