Brīnumainais gaidīšanas laiks.

Četras nedēļas pirms ziemassvētkiem, arī mūsu mājā tas ir brīnumu laiks. Es katru gadu gatavoju adventes vainagus, sev ļoti tuviem un īpašiem cilvēkiem, katrā savā darbiņā es ielieku daļiņu sevis un savas mīlestības. Adventes vainagu gatavošana ir vesels piedzīvojums, jo parasti pie manis atnāk arī draudzenes un mēs visas kopā izdomājam ko jaunu. Šogad ir sācies slimošanas laiks, tapēc mans palīgs un asistents pilnā vārda nozīmē bija Katrīne. Gatavošanās šim radošajam procesam notiek ilgi pirms darbības uzsākšanas. Dabas materiāli tiek vākti visu vasaru, bet sūnas tiek vestas nedēļu pirms vainagu gatavošanas. Stīgas gan tiek grieztas īsi pirms pīšanas, jo tās nedrīkst apžūt, lai nelūztu. Kamēr es griezu stīgas un gatavoju visu nepieciešamo uz verandas Katrīne šķiroja zīles , kastaņus un citus nieciņus.

Kad viss sagatavots, varam sākt darboties. Nekad neesmu pirkusi gatavas sagataves, tās gatavoju pati, ja nav salmu izmantoju avīzes, kas ļoti labi tur mitrumu , ja vainags ir no skujām un labi uzsūc mitrumu no mitrām sūnām. Man tuvāki ir vainagi no dabīgiem materiāliem ar papildus akcentiņiem.

Mājās valda klusums, visi ir aizņemti, vīrs atnākot mājās tikai noteica, jo lielāka nekārtība, jo labāk, Katrīni vienkārši neredz un nedzird.

 Kur tad nu redzēsi, viņa ir aizņemta ar darbiem. Un kur darbi tur traumas, pret galda malu sasita austiņu.

Strādājot , laiks paskrēja ātri un lielais darbonis bija pavisam noguris. Kā galviņu nolika uz spilvena tā uzreiz aizmiga.

Tā paskrēja laiks vēja spārniem, aiz loga jau tumšs un arī mēs varam iedegt pirmo svecīti. Virtuvē uz grīdas salikti mūsu mākslas darbi. Vērtētājs parasti ir vīrs, viņš nosaka, kurš'no vainagiem šogad paliks mājās.

Domas dalās un 'pēc palīdzības tiek saukta Katrīne. Kika, gan aiz muguras Katei rāda, kuru vainadziņu vajadzētu atstāt mums. Tā kā redzu, ka vienoties nevaram, ņemu šķīvi uz kura parasti turam adventes vainagu un risinājums atnāk pats. Viens ir par lielu viens par mazu, bet šis ir kā reiz laikā.

Nu lūk arī svētku sajūta, deg pirmā svecīte, bērni jau devušies gulēt. Varu mierīgi padomāt.  Man šīs laiks ir pats mīļākais, es nepārstāju ticēt brīnumiem un kurš gan cits, ja ne šīs laiks ir brīnumu laiks.