02.04 10:00-13:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Sākot no 11.oktobra līdz pat 31.oktobrim Māmiņu Kluba portālā KATRU DIENU izspēlēsim vienu balvu. Bavlas ieguvēju noteiksim loterijas veidā, izvēloties kādu no konkursa dalībniekiem pavisam nejauši. Tai pat laikā redakcija patur tiesības dažos gadījumos noteikt tomēr uzvarētāju, ja nu gadījumā gadās, ka kāds no dalībniekiem īpaši bieži laimē, lai dotu iespēju arī citiem. Tikt pie balvas var jau tajā pat dienā vai pasūtīt bezmaksas piegādi uz savu rajonu, pilsētu ar Pasta Stacijas starpniecību. Viss labākais - tikai jums!
FOTO ir ilustratīvs
Konkurss ilgst 24 stundas. Ieskaitām komentārus, kas uzrakstīti līdz 31.oktobra plkst. 23:59. Balvas ieguvēju paziņosim nākamās dienas ietvaros - 1.novembrī.
Esmu pasīvi mānticīga, t.i., ja ceļu pārskrien melns kaķis, tad es nospļaujos pār plecu, bet pati ikdienā ar talismaniem neapkaros😉
Manuprāt, cilvēku var arī "noskatīt", domāju, ka ļaunā enerģija ceļo un var kādā iemājot.
Spoku redzējusi neesmu, bet, kad bērnībā gribējām dancināt šķīvīti, mūs iztraucēja dīvaini trokšņi.
Ticu, ka ir jādomā labas domas, jo tās piesaista labu😉
1.Vai esi māņticīga? Vai tici tam, ka kādu var noskatīt? Vai tici, ka ir spoki?
Māņticīga neesmu. Neticu ne spokiem, ne tam, ka kādu var noskatīt.
2.Ko šajā sakarā esi pati piedzīvojusi, izbaudījusi uz savas ādas?
Tā kā neesmu māņticīga, tad neko neesmu piedzīvojusi!
3.Varbūt tev ir kādi īpaši talismani, kas tevi sargā un to spēkam tici?
Arī talismanu man nav, un īsti to spēkam neticu.
Novembris vispār ir tāds spocīgs laiks..
Kad mācijos pamatskolā, audzinātāja stāstija, ka novembrī kad ir tās lielās miglas, tajā laikā mirušo gariem ir vieglāk pārvietoties.
Dzīvoju privātmājā, mūsu sētā mājas ir trīs.
Katrā mājā kāds ir nomiris, nevardarbīgā nāvē.
Esmu dzirdējusi, ka tie cilvēki kuri ir miruši vardarbīgā nāvē, viņu dvēseles moca savus pāridarītājus.
Dzintaros ir viena māja, kurā 80 gados nošāva ģimeni, cik atceros tad tās mājas vietā uzcēla citu, bet ilgi neizdevās to pārdot..
Es esmu māņticīga.
Ticu tādiem spokiem un fantomiem.
Ir gadijies, kad sēdēju pie datora tad bija tāda sajūta, ka kāds elpo uz kakla.
Nezinu vai man ir kādas spējas, bet ir gadijie redzēt tādu kā pleķīti un pēc mirkļa tur vairs nekas nav.
Ticu tam, ka cilvēks pēc nāves pārmiesojās.
Tā kā man patīk likt bildes rāmīt, tad man ir manas tantes atdots rožukronis, un tas stāv pakarināts uz bērna bildes.
Tas ir vienīgais talismans kas man ir.
Laikam jau esmu mazliet māņticīga. To, ka pastāv kaut kāda paralēlā pasaule neapstrīdu un ticu, ka tāda ir.
Pašai ir nācies piedzīvot kaut ko neizskaidrojamu, kas dod pēc tam vielu pārdomām, par to, kas tas bija. Ir gadījies, ka mājās mistiski kaut kas pazūd. Pēc tam, kad atrodu, zinu, ka tur skatījos, bet tad tās lietas tur nebija, bet tagad ir.
Arī man vienreiz gadījās tumsā redzēt uz savas mājas sienas ( dzīvoju deviņstāvu mājā) kaut kādu interesantu - melnu pīkstošu pleķi, kas tas bija nezinu, bet nākamajā dienā tajā vietā nekā nebija. Kas tas bij, kas to lai zin.
Īpašu talismanu nav, bet gadās, ka trīs reizes pār plecu pārspļauju gan!😀
Vai esi māņticīga? Vai tici tam, ka kādu var noskatīt? Vai tici, ka ir spoki?
nē un vēlreiz nē!!!!
Ko šajā sakarā esi pati piedzīvojusi, izbaudījusi uz savas ādas?
neko!
Varbūt tev ir kādi īpaši talismani, kas tevi sargā un to spēkam tici?
nav talismana, ar muļķībām nendarbojos!
Es varu sevi saukt par māņticīgu. Ticu talismaniem un spokiem. Tomēr cenšos to visu uztvert ar prātu un mierīgi. Mana omīte ļoti tic visādiem māņiem un ik pa laikam mēģina tam visam pievērst arī mūs. Īpaši tas viņai kļuva aktuāli, kad mēs plānojām savas kāzas un pēc tam, kad uzzinājām, ka gaidām bērniņu. Kādi tik dīvaini padomi netika no viņas dzirdēti. Nedrīkst to un nedrīkst šito, jo tad būs ļoti slikti. Bet es ticu, ka slikti būs nevis tapēc, ka es kaut ko esmu izdarījusi, bet vairāk tādēļ, ka es pati tam noticēšu. Kas attiecas uz noskaušanu - uzskatu, ka noskaust var to, kas pats tam tic. Es ik pa laikam pati sev pasaku, ka esmu stipra, man ir sava pozitīva aura, kurai cauri neviens noskaudums netiem. Tādēļ māņticīga esmu, bet ar mēru un prātu.
Par spokiem runājot, es to labāk saucu par gariem. Mani vecāki dzīvo diezgan vecā lauku mājā, kur ik pa laikam varēja dzirdēt kādas dzīvainas skaņas vai, piemēram, dīvainas mantu pazušanas un pēc tam atrašanās visneiedomājamākajā vietā. Protams, to visu noteikti var izskaidrot racionāli, bet es vēl joprojām ticu, ka tur dzīvo barabaška jeb mājas gariņš.
Mans talismans ir mans krustiņš. Ļoti ilgu laiku tas man bija ķēdītē uz kakla, bet tad krustiņam nolūza tas riņķītis, kur ievērt ķēdīti, tādēļ tagad krustiņš man viemnēr ir līdzi somā. Un te gan es vienmēr pārbaudu, vai neesmu to atstājusi kādā citā somā vai pazaudējusi.
Māņticīga neesmu vairs kopš bērnibas.Jā ticu spokiem,jo pati esmu ar viņiem sastapusies,nesen pat pa dienu man majas pēkņi kadi priekšmeti nokrīt,aizcirtas durvis pašas no sevis,apkures krāsnij durtiņas dauzas,ta luk mes esam sadzīvojuši ar mūsu majas gariņiem.Mans talismans ir krustiņš.