Topošās vecmāmiņas dienasgrāmata: izraudājos draudzenei uz pleca

Dienas iet uz priekšu un pagaidām nekas vēl neliecina, ka manai mazajai, mīļajai meitiņai drīz būs mazulis. Mūsu jaunā māmiņa nav no tām, kas var teikt, ka grūtniecība ir skaistākais laiks, jo smagu toksikozi ir nomainījusi organisma jūtība, bezspēks.  Ēst vēl jo projām neko negribās, skatos uz viņu un sirds sažņaudzās. Kaut es varētu, kaut daļu viņas smaguma paņemt uz sevi.

Pagaidām domāju, ka viņa pati arī tā īsti neapzinās, ka drīz viņas dzīve kardināli mainīsies, no mazas meitenes viņa kļūs pieaugusi sieviete, jaunā māmiņa. Es gaidīju savu pirmo bērniņu, man arī likās, ka tas ir kaut kas neaptverams, to ka tas kas notiks pēc tam, es tā pa īstam sapratu, kad mazulis piedzima un tad izrādījās, ka viņš pa nakti neguļ un raud un man visa sava dzīve jāpārkārto par labu tam mazajam kunkulītim. Es melotu, ja teiktu, ka nebija brīži, kad pie sevis purpināju, jo gribējās gulēt. Tā bija mana pirmā pieredze. Lai gan man bija blakus vecāki, nevarēju pieiet un godīgi pateikt kā jūtos, zinu, ka mani neviens nemēģinātu saprast. Tapēc gribu, lai manam bērnam, nevajadzētu vienam raudāt spilvenā, es esmu viņai blakus un atbalstīšu visos viņas lēmumos.

Lai kā neviens nav teicis, ka es esmu pareizi dzīvojusi, iespējams, ka mūsu bērni to dara vieglāk un pareizāk.

Mēs visas bērnībā sapņojam par skaistām kāzām un jauku ģimeni, bet ne vienmēr viss notiek tā kā mēs to gribētu. Mūsu mazulītim būs mīloša māmiņa, vecmāmiņa un visi pārējie tuvie, kas ļoti pārdzīvo notiekošo. Vismazāk vēlējos, lai manam bērnam būtu jāatkārto mans liktenis, es zinu tikai to, ka viņa ir pelnījusi būt laimīga un reiz tāda arī būs. Un mīlestība atnāks pati, tad kad to vismazāk gaidīs. Lai nu kā sirsniņa tāpat sāp, daudzie draugi kaut kur pagaisuši. Tie, kas likās, ka būs blakus vienmēr uzzinot, ka tiek gaidīts mazulis vairs nav sasniedzami. Toties paliek tie, kas ir īstie un uzticamie cilvēki.

Izraudājos draudzenei uz pleca, izkratīju sirdi un nonācām pie viena noteikta secinājuma. Labāk būt vienai, nekā ar cilvēku, kas nenovērtēs manu bērnu. Lai nu kā mēs viņai būsim blakus un mazā sirsniņa nekad nav bijusi šķērslis īstām jūtām.