Denīzei jau 5 mēneši

Vai tiešām tik ātri skrien laiks? Paskatoties uz mazo kunkulīti ,kurš guļ gultiņā neliekas,ka jau pieci mēneši ir paskrējuši. Bet tomēr tā ir.

Pa šiem pieciem mēnēšiem Denīze ir krietni paaugusies. Kļuvusi par īstu dāmu. Viņai ļoti patīk spēlēties ar mantiņām, vērot brāli un smieties pat viņa jokiem un ākstīšanos.

Denīze ir nogaršojusi ķirbi, kartupeli un putriņu pāris karotes. Jāsaka ,ka īpaši ēst negrib,bet man šķiet ka nedaudz vajag,jo bieži mostas un gulēšanas periodi naktī ir tikai 2stundas. Lai arī ap trīs mēnešiem cēlās tikai vienu reizi naktī. Bet par vajadzību ko ēst papildus noskaidrosim nedēļas vidū pie dakteres,kad dosimies nosvērties.

Vēl Denīze ir sākusi apgūt prasmi rāpot- celīši tiek bīdīti zem vēdera un dikti gribas tikt uz priekšu. Laiks vēl rāpošanai ir ,tāpēc priecājos,ka viņa tik apzinīgi trennējas.

Denīze ir arī iemācījusies atšķirt svešu no savējā. Pie svešiem īpaši negrib iet klēpī un lūpa tiek uzmesta ātri. Turpretī,kad mamma ienāk istabā,tā tik raujas no tēta ārā un smaida. Arī Adrians ir atzīts par labu esam,to viņa var vērot ilgi un viņš ie vienīgais ,kas prot mazo dāmu tā ritīgi sasmīdināt.

Tāda nu ir mana piecus mēnešus jaunā meitiņa.