Nedari citam to, ko nevēlies, lai darītu tev

Vai esat dzirdējušas teicienu no slimības, nabadzības un cietuma neviens nav pasargāts.

Laiku pa laikam lasu rakstus, kur māmiņas ir novestas līdz izmisumam. Citai tas ir materiālais stāvoklis, citai sadzīve, citai attiecības. Katrā, tādā rakstā var atrast kādu, kas labprāt pateiks ko nepatīkamu. Kapēc mēs to darām,- man ir slikti, lai arī citam būtu slikti. Vai kā zeme nēsā tādus nīkuļus......

ja ir problēma par to ir jārunā.

Es noteikti varu teikt, ka tas ir pirmais solis problēmas risinājumam, ja varēji saņemties un uzrakstīt. Jā, iespējams kādai liksies ka tā ir žēlošanās, cita pateiks, ka nav ko īdēt, vajag meklēt risinājumu, bet galvenais, ka pašai rakstītājai ir iespēja vēlreiz paskatīties uz savu problēmu no malas. Iespējams velns nav tik melns kā to mālē.

Tagad tām māmiņām, kam ļoti patīk gudri spriedelēt par problēmām, ar kurām viņas nekad nav saskārušās. Ir vēl kāds teiciens paēdušais neēdušo nekad nesapratīs. Pirms spriest par noteiktu situāciju, pamēģiniet nolikt sevi rakstītājas vietā un padomāt, bet kā es rīkotos, ja nonāktu tādā situācijā. Iespējams, ka tad jūsu padomi būs daudz noderīgāki.

Es gan saistībā ar savu profesiju, gan tapēc, ka viena audzināju savus bērnus, esmu saskārusies ar situācijām, ka ļoti pārtikušas ģimenes nonāk nabadzībā. Kā nevietā pateikts vārds sagrauj ģimenes attiecības un pēkšņi nav vairs nekā.

Es ļoti gribētu novēlēt, katrai no Jums, vadīties pēc kāda zelta likuma- NEDARI CITAM TO KO NEVĒLIES LAI DARĪTU TEV, ja nevari pateikt ko labu, vai sniegt palīdzīgu roku, labāk nesaki neko.

Kā Jums liekas, vai māmiņu klubā nebūtu vēl labāk, ja katra no mums varētu griezties ar savu problēmu un atverot rakstu saņemtu vārdus, turies, es varu palīdzēt,  ko tev vajadzētu pirmām kārtām u.c.

Lai cik mēs stipras, pārtikušas nebūtu, katra no mums kādā brīdī var būt tā, kas meklē palīdzību, tapēc izturēsimies viena pret otru ar sapratni un cieņu.