Par to skaļi nerunā...

Šī noteikti ir viena no tām tēmām, kuras vienai daļai sieviešu ir aktuālas, taču par to skaļi nerunā, jo kaut kur zemapziņā tā ir nedaudz pašvērtējumu samazinoša. Varbūt kāda sieviete saņemas to pārrunāt ar ginekologu, varbūt – ģimenes ārstu, bet reti vēršas pie kāda cita, jomas speciālista. Tēma - urīna nesaturēšana.

Arī es biju viena no tām, kura zināja – jā, grūtniecības laikā iegurņa muskulatūra atslābst, rezultātā var rasties vieglas urīna noplūdes šķaudot vai klepojot, vai kaut ko paceļot, jā, biju dzirdējusi, ka pēc dzemdībām dažkārt šī problēma (jo patiesībā tā ir ļoti liela un neērta problēma) nepāriet, vai pat parādās, ja iepriekš nav bijusi, taču šis viss bija kā garām ejot dzirdēta informācija, kas nekā nav attiecināma uz mani, tā teikt, ar mani jau nu tas nenotiks. Un diemžēl...

Laikam nebūtu par to nemaz iedomājusies rakstīt, taču Māmiņu Kluba portālā pēdējā laikā manīju pāris rakstiņus par iegurņa muskulatūras trenēšanu gan ar konkrētiem vingrojumiem , gan arī vingrošanas nozīmi . Līdz ar to noteikti vēlos padalīties arī ar manu pieredzi, meklējumiem un ieguvumiem.

Tā fakta konstatēšana – tomēr ar mani tas noticis, nebija ne ātra, ne ļoti viegli pieņemama. Situācija bija tāda, ka pēc dzemdībām tiešām bieži apmeklēju tualeti, jo patiesībā arī daudz lietoju ūdeni – 4-5 litrus dienā, tā bija mana norma, jo slāpa. Bija vasara, baroju bērnu ar krūti, viss šķita normāli, pieņemami. Kaut kādā brīdī, kad mazajam bija ap 3-4 mēnešiem (tātad ap 8+kg svaru, bet šajā vecumā bērns diezgan daudz vēl mēdz dzīvoties vecākiem pa rokām, jo nav sevišķi kustīgs, taču jau interesējas par apkārtni), šķita, ka pēc dzemdībām piemeklējusi piena sēne, jo manīju, ka apakšveļa dienas laikā kļūst nedaudz mitra. Sākumā to pat saistīju ar svīšanu, jo bija taču tiešām karsts. Nevienā mirklī neiedomājos, ka tā būtu urīna nesaturēšana. Ikdienas ieliktnīšus nelietoju jau gadiem, taču šis bija brīdis, kad atsāku tos lietot, apmazgāties ar tējas koka eļļu saturošu intīmās higiēnas līdzekli vairākas reizes dienā, mainīt vairākas reizes dienā apakšveļu un problēma pazuda. Ar šī brīža prātu gan saprotu, ka pazuda, jo paralēli sāku nodarboties ar intīmo vingrošanu, jo pēc dzemdībām nedaudz sajutos kā pazaudējusi seksualitāti, ne tik daudz vēlmi pēc tuvības, bet vairāk jau jutību, kas man nekad iepriekš dzīvē nebija bijis kā kaut kādas bažas radošs faktors. Tad nu ķēros pie tiem pašiem vingrojumiem, kas atrodami arī MK portālā. Jā, situācija kopumā uzlabojās visās jomās, bet cilvēka dabā, ja reiz nekādu problēmu nav, ir nedomāt par profilaksi, bet ķerties pie situāciju risināšanas vien tad, ja atkal sākas kādas nedienas.

Tā reāli apzināties, ka tomēr mani nevis regulāri piemeklē piena sēne, bet gan urīna nesaturēšana, sāku vien aizgājušajā ziemā. Ļoti bieži manīju, ka dienās, kad it kā neesmu lietojusi daudz šķidruma, varu uz tualeti iet ik pa 5-10 minūtēm, visu laiku ir spiedoša sajūta pūslī, taču asins un urīna analīzes neuzrāda nekādu iekaisumu. Vizītē pie ginekologa uzzināju, ka man nedaudz noslīdējusi dzemde (iespējams pārāk daudz cilāts bērns, pārāk maz pareizi vingrots, vai arī kādi vingrojumi darīti absolūti nepareizi – variantu daudz), kā rezultātā visticamāk ir nedaudz pamainījusies ķermeņa lejas daļas visu orgānu fizioloģiskā atrašanās vieta, pūslis neiztukšojas, kā arī nonācām pie tā, ka urīna nesaturēšana mani nepametīs visā turpmākā dzīvē.

Apzināju, kādas ir manas turpmākās iespējas, jo nudien nevēlos to sajust kā problēmu ikdienā. Protams, viena no tām ir sistemātiska intīmā vingrošana. Diemžēl atkal jāsaka, cilvēka dabā ir iekārtots, ka tāda vingrošanas disciplīna, it sevišķi vingrojumiem, kurus tu tā īsti pat neredzi, mājās nav iespējama ilgstošā laika periodā. Tiek panākta situācija, kad problēma, šķiet, izzudusi, tad vingrošana kļūst arvien retāka, kamēr netiek vingrots vispār, bet tad tā atkal atgriežas. Gluži meklēt ķirurģisku iejaukšanos negribēju, tādēļ turpināju meklēt. Ar uzticamu draugu palīdzību (jo manā draugu lokā ir personas, kas strādā medicīnas nozarē) uzzināju informāciju par kādu jaunu medicīnisku ierīci, kas palīdz trenēt sievietes iegurņa muskulatūru. Neskatoties, ka atsauksmes internetā latviski neatradu, painteresējoties tuvāk pie ierīces izplatītājiem, sapratu, ka šī ierīce ir kā radīta man, jo tā rada disciplīnu! Ir maziņš datoriņš, kas principā pasaka priekšā, vai dari pareizi, līdz ar ko ir tā sajūta, ka nedari neko „pa tukšo”, jo redzi, ko dari un ka vispār dari, ka noteikti nedari nepareizi. Vingrošanas disciplīna ir viegla arī no viedokļa, ka es iekārtoju savu „vingrošanas stūrīti” un darbojos – jūtos piederīga vietai un laikam. Es nesaku, ka vingrot bez šīs ierīces nav efektīvi – ir, to zinu pati, jo rezultāti jau bija arī pēc „parastās” vingrošanas, tomēr ne tik ātri un paliekoši, kā arī personīgi man pietrūka tieši tā piederības un disciplīnas sajūta, kas ienesta līdz ar Alvu (tā sauc šo gudro norvēģu ierīci). Tagad kā ar reklāmās dzirdētu saukli uz lūpām varu staigāt – esmu tīra un sausa, un nekas mani nespēj satraukt. Šis ir viens no pēdējā laika vērtīgākajiem ieguvumiem manas veselības jomā, bet sievietes intīmā veselība (tai skaitā- pietiekoši spēcīgi maksts muskuļi), atļaušos teikt, ir viens no veiksmīgu pāra attiecību stūrakmeņiem, tas nu jāatzīst- arī šajā jomā jūtu pamatīgu uzlabojumu, salīdzinot ar laiku īsi pēc dzemdībām. Tieši pēc Alvas lietošanas man vairs nav jāgrimst atmiņās par to, kāda jutība man bija pirms dzemdībām un kā tā mēdz „pieklibot” pēc dzemdībām.

Protams, apzinos, ka, pat izmantojot šo ierīci, mana problēma nepazudīs pilnībā un neatgriezeniski, jo cilvēka muskuļi jau ir gudri – ja tos nevingrina, tie „sāk slinkot”, bet pārāk atslābuši muskuļi jebkurā ķermeņa daļā noteikti nerada nevienam cilvēkam pozitīvas izjūtas. Tomēr ar Alvu intīmās vingrošanas rezultāts ir daudz ātrāks un, teikšu, vieglāks – man ir ar ko salīdzināt, jo iepriekš taču veicu vienkārši ieteicamos vingrinājumus.

Ja nu kādai ir līdzīga bēda ar intīmās vingrošanas disciplīnu, lai gan ir skaidrs, ka tas ir jādara, jo tikai tā spēs uzlabot savas dzīves kvalitāti, noteikti iesaku vērsties vispirms pie ginekologa vai pat sieviešu urologa, bet vienlaikus arī apsvērt domu par Alvas izmantošanu (ieguldījumi, lai arī nav mazi, noteikti atsver ieguvumus!). Jebkurā gadījumā uzsvēršu – noteikti pēc dzemdībām, kad ārsts to ir atļāvis, uzsākt intīmo vingrošanu iespējami ātri un darīt to sistemātiski, jo tas viennozīmīgi uzlabos arī sajūtas, atsākot dzimumdzīvi pēc dzemdībām!!!