Cik nav nācies dzirdēt diskusijas par un ap bērniem pieaugušo pasākumos, kur domas dalās diezgan izteiktās frontēs, šoreiz es gribu padiskutēt par pieaugušo uzvadību bērnu pasākumos. Varētu gan šķist, ka ko tur daudz ko runāt, pieaugušo, tak vairs nav bērnu prātā, un labas manieres ir apguvuši! Bet dzīvē viss ir citādāk.
Šie kadri ir bildēti vienā nesenā pasākumā Vērmanes dārzā, bet šādus skatus izdodas vērot aizvien biežāk. Piecelties kājās un pafanot par savējo uzstāšanos ar pilnīgu pofig attieksmi par to, vai aizmugurē kāds ir vai nē, var redzēt uzstāšanos vai nē. Tas pats attiesas uz "gribu savu bērnu uzbildēt/uzfilmēt" - vēlme pazīstama un nav nososdāma, bet nu izpildījums ir pilnīgi kretīnisks!
Pofig par tiem, kuri bauda koncertu! Tad rodas jautājums - kāpēc ir vajadzīgi koncerti lielākai publikai - uzrīkojiet uzstāšanos par prieku tikai vecākiem, lai izkaujās, kurš stāvēs priekšā un filmēs, kurš paliks aizmugurē un neko neredzēs.
Diemžēl šī "slimība" plešas plašumā un tas pats notiek arī bērnu dārzu pasākumā, un pamēģiniet aizrādīt, rūks kā lauva, kurai atņem kaulu, lai gan nav iemesla - visi nāk baudīt savu bērnu koncertu un uzstāšanos, gribi ko vairāk - izdomā kā to iegūt netraucējot citiem! Vai tas tiešām ir tik daudz prasīts?
Ko tu par to visu domā?