Šīs sajūtas nav dalāmas

08. Mar 2012, 13:30

Es esmu māmiņa un sieviete un šīs sajūtas soļo blakus. Tas ir kā divi cimdi, vai divas zeķītes, nav viena bez otra. Es ar lepnumu vienmēr esmu nēsājusi vārdu "māmiņa" un tāpat lepojos ar to, ka esmu sieviete- sieviete-māmiņa.

Par māmiņu esmu bijusi trīs reizes, pēc pirmās biju pavisam jauna meitene, parasti saka bērnam bērns, tas laikam būtu pareizais apzīmējums. Otro bērniņu jau gaidīju apzināti, biju drosmīga jauna sieviete, kuru nebaidīja grūtības, kad mazulītei palika 9. mēneši devos strādāt. Tagad teikšu velme būt sabiedrībā un strādāt nebija pareizākais lēmums, bet manā gadījumā tas bija iztikas jautājums.

Trešo reizi par māmiņu mani sauc jau trīs gadus ar astīti, es līdz pēdējai dienai strādāju un pēc dzemdībām turpināju to darīt, jo manā profesijā nav pieļaujams būt tikai par māmiņu. Tapēc kā teicu biju māmiņa un tai pašā laikā sieviete, kas stingri plānoja savu laiku, lai pēc iespējas vairāk būtu kopā ar savu mazo sirsniņu.

MANS PADOMS: JA IR IESPĒJA, PĒC IESPĒJAS ILGĀK NEDOTIES DARBOS. GADI PAIET ĻOTI ĀTRI UN LAIKS, KAD KĀDS NAKTĪ MOSTĀS UN SAUC MĀMIŅU PASKRIEN NEMANOT, TAD PIENĀK DIENA, KAD BĒRNIEM IR SAVA DZĪVE UN TEV PALIEK TIKAI ATMIŅAS.

Tagad gan biežāk pieķeru pie domas, ka jātur sevi formā, jo negribu, lai mana mazā pelīte skolā kaunās no mammas, kas izskatās veca. Tā tas ir, kad es mācījos, manas klasesbiedrenes negribēja, ka mammas nāk uz klases sapulcēm, jo mammai bija pāri 40.

Man patiesi patīk būt māmiņai un es priecāšos, ja būšu jauna vecmāmiņa, jo maniem bērniem ir tas vecums, ka kuru katru brīdi varu iegūt šo titulu. Tapēc es noteikti nevaru sadalīt sajūtas pirms un pēc.

Tas ir noteikts stāvoklis un situācijas darbā- es esmu sieviete proesionāle savā jomā, sabiedrībā- sieviete ar augsti paceltu galvu, blakus vīram sieviete ar kuru lepoties, bet mājās pirmām kārtām māmiņa.