Sēņotāji, sēņotāji, rītos ilgi neguliet!

Sēņotāji, sēņotāji , rītos ilgi neguliet,

Vāverīte, gudra sieva, tā tās bekas nolasīs.

Nu apmēram tā es atceros savu bērnību un tos rītus, kad braucām sēnēs. Kā man patika sēņot.

Un tad nu arī Adrianam šogad bija iespēja savā mazajā mūžiņā pirmo reiz doties uz mežu un lasīt sēnes.

Kāds bērnam bija prieks. Mēs apmēram divas stundas cītīgi staigājām pa mežu un visas atrastās gailenes Adrians pats paņēma, notīrīja skujiņas un lika maisā. Tādu izturību staigāt pa mežu, kur pat pieaudzis cilvēks piekūst, mazs bērns ar līksmību un smaidu sejā katru sēni lasīja.

Un nenoliedzami arī mājās tīrīja un ēda gaileņu mērcīti. Jo paša lasītās sēnītes ir divtik gardas, kā omītes sūtītās :)