Prātam neaptveramas lietas

Rītu sākšu ar briesmu stāstu, kas ir skaudra mūsu valsts ikdiena. Es vienmēr atceros, cik daudz man nācās darīt, lai man piedzimtu mazā Katrīnīte, bet te......

Svētdienas jauko rītu pārtrauca telefona zvans.

"Vai tu vari iedomāties ko briesmīgu, kas var notikt " Mauriņos"?" man jautāja.

"Kādu nogalināja, vai izvaroja atbildēju", nesaprotot, ko no manis grib.

"Būtu jau labi, bet nekā, viņu bomzenei bērns piedzimis." Tā kā nesen biju pamodusies domāju, ka tas ir joks.

"Nē, tu pareizi saprati, viņa pamodās naktī un starp kājām gulējis bērns. Neviens pat nenojauta, ka viņa ir stāvoklī."..

Viss notika sekojoši. Šī jautrā ģimenīte neatšķirās ne ar ko īpašu, lieto alkoholu, palika bez dzīvojamās platības, tagad dzīvo pie saimnieka par vēdera tiesu. Ir trīs bērni mazākais -  3 gadi atņemts, divas lielākās meitenes padsmitnieces brauc pie vecākiem brīvdienās. Sestdienas vakars ne ar ko nebija īpašs, dāma kārtējo reizi bija iestiprinājusies līdz stadijai, ko var nosaukt par komu un pamodās no tā, ka vecākā meita mazuli bāza plastmasas maisā. Tad pamodās arī jaunākā. "Māmiņa" ar virtuves nazi pārgrieza nabas saiti, izgāja pagalmā izvilka placentu un to tur atstāja. Bērnu ietina vecā džemperī, bet meitenēm lika novākt placentu un izmazgāt telpu no asinīm.

Viss nāca gaismā no rīta, kad māmiņa no laimes bija tādā pašā stāvoklī kā vakarā un viņai izsauca ātro palīdzību.

Pirmais jautājums sociālajam dienestam, kur viņa varot saņemt 100 latus, kas pienākās par bērna piedzimšanu. Jācer, ka cilvēkiem pietiks prāta bērniņu neatdot šim brīnumam un beidzot atņems arī lielās meitenes. Kaut gan mūsu valstī neko nevar zināt.