Kā mēs braucām pie Minhauzena un nonācām Ainažos

03. Apr 2012, 19:50

Karstums ir pamatīgs un kā gan var nosēdēt mājās. Lai arī mašīnā nav nekāds vēsais , vienalga brīvdienas nolēmām pavadīt kaut kur ārpus Rīgas un nolēmām doties uz Minhauzena dabas taku,jo tā tak atrodas pie jūras, pie reizes arī izbaudīt jūras priekus.

Tā nu izpētījuši karti devāmies ceļā. Pa ceļam mazliet pamaldījāmies,jo karte jau līdz nebija:) Iebraucām Saulkrastos nedaudz pabradāt pa jūru. Secinājums- ļoti auksts ūdens un arī smiltis tādas kā sīki akmentiņi-īsti nepatika.

Tālāk devāmies meklēt Minhauzenu. Atradām viesnīcu,bet no muzeja ne vēsts. Tad nu nolēmām braukt uz Ainažu pusi -nu gan jau kaut ko pa ceļasm redzēsim.

Un mēs atradām;

Superīgais atrakciju kuģis bērniem. 1ls un spēlējies uz nebēdu.

Bet jautrākais jau tas,ka līdz meža takai tā arī netikām, jo Adrians bija manāmi saguris un uznāca niķis. Tad nu sēdāmies mašīnā un braucām uz Ainažiem. Ceļš bija 50km, pēc pāris minūtēm mazais žiperis jau krāca.

Tikuši līdz Ainažiem apskatījām karti, kur ko var redzēt un iebraucām vietējā kafejnīcā ,jo vēderi rūca un kamēr mazais guļ, mierīgi varēsim panašķoties. Mašīnu atstājām blakus, jo galdiņi ārā un viss jau ceļa malā.

Kad miega mice bija izgulējies devāmies uz molu:) Pasakais skats uz jūru un ceļš gana ekstrēms.

Ceļš bija diezgan bīstams,bet jautrs. Toties ūdens bija pasakaini silts. Pamatīgi izdzīvojāmies pa ūdeni.

Tad devāmies apskatīt Balto sauli.

Skaisti ,bet mani sabiedēja. Pirms ieejas bija apraksts ,kādus kukaiņus, augus šeit var sastapt. To skaitā arī bija ērces. Un tad nu es pēkšņi pamanīju arī sev uz kājas ērci. Sabijos ne pajokam.Bet tā kā viņa bija tikko iekodusies ,ātri dabūju ārā un nekādu blakus parādību nav.