Jaukās brīvdienas visiem kopā!

Beidzot ar Adrianu izbaudījām svaigu gaisu un atpūtu pēc pašu vēlēšanās.

Piektdienas vakarā devāmies ietestēt karuseļus,kuri atrodas netālu no mājām un tad devāmies jaukā pastaigā cauri bērzu birzij.

Superīgs vakariņš bija.

Sestdien jau laiks mūs vairs nelutināja. Gana liels vējš,tāpēc ar garām pastaigām ārā neaizrāvāmies,lai nesasaldētos.

Tomēr dzīvojoties pa iekšu, sapratu, cik daudz jau Adrians ir apguvis. Pēdējos mēnešus daudz strādāju un Adrians gāja dāziņā,sanāca maz kopā pavadīt laiku. Un tagad skatos, mans divgadīgais dēliņš, pats prot paēst gan zupu ,gan desiņas un kartupeļus īpaši nenolejoties. Tas ir tik amizanti,kad viņš sēž pie sava galdiņa un ēd.Kad paēdis,paņem šķīvi un krūzi un nes uz virtuvi. Skatoties tik liels prieks un lepnums,ka mans mazais jau tik daudz ko prot.

Vēl lieta,ko esmu pamanījusi ir ,kā bērns atbild uz jautājumiem. Es viņam prasu-" Adrian,tu negribi suliņu?" Viņš atbild -" Jā!" Es protams uzreiz dodu. bet tad viņš saka-nē. Bet ja tā labi ieklausās jautājumā,pati jau prasīju vai tu negribi un bērns pareizi atbildēja. Laikam bieži vien mēs nemaz neieklausamies sevī un tajā kā runājam. Bet bērns ļoti rūpīgi klausās,tāpēc ir jāpiedomā ,ko sakam un ko domājam,jo mums blakus ir maziņš spogulis,kurš visu pēc kāda laika atdarina.

Un noslēgumā gribu pastāstīt kādu joku.:)

Vakarā ar Adrianu spēlējamies ar viņa jauno mantu-makšķeri,ar kuru viņš cītīgi makšķerē zivtiņas. Es nolēmu nofotogrāfēt viņu procesā. Tad tapa šī bilde:

Tā kā istabā jau bija krēsla,visa istaba izgaismojās. Adrians mazliet sabijās,paskatījās uz mani un teica: "NEDARI TĀ MĀTE!"

Tas bija tik nopietni, bet man tā nāca smiekli. No kurienes viņam tādi vārdi?!