Esmu vienkārši mamma

Es tik ļoti gribētu būt labākā mamma pasaule, bet nevaru nonest saviem bērniem no debesīm zvaigznes. Nav manos spēkos vienmēr būt viņiem blakus, kad tas būtu nepieciešams. Es nevaru būt tā roka, kuru palikt brīdī, kad viņī paklūp.

Es esmu parasta mamma , tāda pati kā daudzas citas. Es satraucos, kad bērni kavējās un neguļu naktis, kad viņi slimo. Es domās esmu viņiem blakus katru minūti un es zinu, ka viņi to jūt. Viņi zin, ka lai kas notiktu, es vienmēr viņus gaidīšu.

Kad saku, ka mīlu savus bērnus, mīlestību jūtu caur sāpēm sirdī. Nav nekā briesmīgāka kā zaudēt savu bērniņu, bet tieši tad pirmo reizi kopā ar šiem vārdiem izjutu fiziskas sāpes. Ja saku, ka man sāp sirds par viņiem, tad tā tas notiek patiesībā, jo mīlestība nāk no dziļas manas būtības. Agrāk es nezināju šo vārdu īsto nozīmi, tagad varu teikt, ka iedomājoties šo sajūtu , man liekas ka staroju un varu sasildīt visu pasauli. Es varu gāzt kalnus un nekad un ne vienam neļaušu darīt pāri saviem mīļajiem. Ir tikai viena lieta, ko nevaru izmainīt.

Laiks, tas skrien vēja spārniem un tikko mazais puisēns, kas skraidīja pa pagalmu, jau ir pieaudzis vīrietis. Manai mazajai lellītei drīz pašai būs sava ģimene. Ar nožēlu konstatēju, ka tagad gribētos atcerēties katru sīkumu no viņu dzīves, bet daļa ir zaudēta neatgriezeniski. Skatos uz Mazo Katīti un asaras sariešas acīs, jo tik ļoti gribās to mirkli apturēt.

Man liekas mamma nevar būt laba vai slikta, tā ir tā vienīgā katra bērniņa mammīte. Kaut dzērāja vai pametusi savu bērniņu,  bet tomēr mamma. Jūs teiksiet, kas tā par māti, bet pajautājiet viņu bērniem, pamēģiniet viņus aizvest prom no mammas. Viņi raud un prasa, kad atnāks mammīte.

Mamma tas ir ne tikai apzīmējums, tas ir dvēseles stāvoklis, tas ir spēks, tā ir maģija, jo piekritīsiet, to ko varam mēs mammas reizēm tas nav prātam aptverams.

"Spēks ir Māmiņu Kluba ģimenēs" 5.kārta - Mammu nedēļa! Piedalies!

IESŪTI SAVU BLOGU KONKURSAM ŠEIT!