Brīvdienas saulītē

Tas ,ka ārā spīd saulīte un ir lielās brīvdienas ir viegli pamanāms. Vietējie rotaļu laukumi ir pārpildīti un arī lielākās pulcēšanās vietās cilvēku daudz.

Tad nu arī mēs gribēdami izbaudīt jaukās dienas devāmies uz Mežaparku ievērtēt ,kā tad šogad Adrianam patiks tur un ko jau varēs pats.

Jāska,ka puika ir izaudzis liels un braukšana pa trubām padodas ļoti labi.Pats visur tiek un ir tikai ar jāuzmana no malas. Jauki,bet man kā mammai jau sirds nemierīga un gribās visur pieturēt un paturēt. Bet labi vien ir,ka man puncis par ko uztraukties un Adriana pieskatīšana atstāta tētim.

Tā kā daudzās iestādēs ir lielās brīvdienas arī dārziņā,tad mēs ar Adrianu pavadām šīs dienas 'mājās. Tētis gan darbiņā. Bet  prieks ,ka laiciņš labs un varam doties ārā. Atklājām arī smilšu kastes sezonu.

Jāsaka ,ka sāku novērtēt,ka puikam jau ir četri gadi un man atliek vien sēdēt uz soliņa un vērot kā viņš spēlējas un komunicē ar citiem bērniem.

Mierīgi varu izbaudīt saulīti un īpaši nepiekust. Baudam ar punci jaukās dienas un priecājamies ,ka lielais brālis paliek ar vien patstāvīgāks.Jo tas,ka viņš daudz ko jau var izdarīt ,man krietni atvieglo dzīvi.

Ļoti ceru,ka laiks paliks ar vien siltāks un biežāk varēsim doties pie dabas un izbaudīt saulīti un svaigo gaisu. Kaut arī mana gaita ir vēl lēnāka kā gliemezim,tas tomēr mani nekavē doties ārā ,uz laukumiņu un ļaut arī Adrianam atpūsties uz izdauzīties ar bērniem.

:)