Bērnu laukums - fināls

Beidzot varu pielikt punktu un īsi izstātīt visu ceļu līdz sapņa piepildījumam. Sešus gadus atpakaļ, kad sāku 'dzīvot savā mazajā ciematā, bija sapnis sakopt apkārtnes mežus, ierīkot bērnu laukumu un panākt, lai uz ielām ir apgaismojums. Pirmajā gadā savilkām piedurknes un devāmies cīņā ar padomju laika mantojumu, mums palīdzēja cūkmens un pašu uzņēmība.

Kad šis darbs bija veikts, ierīkojām ielu apgaismojumu. Mums palīdzēja Rīgas gaisma, gan ar padomu, gan tīri tehniski.

P.S Jāatcerās, ka visur ir labi cilvēki, ir jāiet un jārunā. Ja paši neko nesakām cilvēki nezin mūsu vajadzības un nevar palīdzēt.

Vēl pat Katrīnes nebija projektā, bet man bija sapnis, ka mazajiem ciema iedzīvotājiem būs vieta, kur palikt un nu tagad par to, kas notika šogad.

2011. gada decembris- iesniegums pašvaldībā budžeta komisijai par bērnu laukuma izbūves nepieciešamību. SKICE

Uz šo manu ideju skatījās diezgan skeptiski, bet...... nepieciešamību apstiprināja un

2012. gada martā dome nolēma piešķirt finansējumu bērnu laukuma ierīkošanai.

Lielā Latvijas talkas diena un mēs sākam darbu, laukumu attīrījām no zāles un atkritumiem/

Tad nu uzsāka darbu mana draudzene Singa, kas konsultēja kā pareizi darboties ar sagatavošanas darbiem.

Varam sākt zemes darbus un lūk arī rezultāts

Zemes kalnu izvest ir dārgi, tapēc radās ideja atstāt kalnu, no vienas puses tas būs ziedošs pakalns no otras, tas apaugs ar zāli un ziemā mazuļiem būs kur slidināties.

Kalniņš ir pa stāvu un grūti augiem ieaugt, bet es pacīnīšos. Aizrādījumu gan no Singas saņēmu, bet ceru, ka kalniņš tomēr sēdīsies un mēs izlēmām, ka rudenī uzstādīsim uz kalnina krūmiņus, kas vijās uz leju.

Vēl darbi nav pabeigti, bet es jau zinu, kas būs mūsu bērnu laukumā. Uzņēmējs, kas uzstādīja aprīkojumu ļoti laipni piekrita atbraukt pie mums un uz vietas vienoties, kur ko izvietosim.

Tagad visu uzstādam un varētu jau teikt ka darbi pabeigti.

Bet vēl kaut kas trūkst. Gaidam kociņus, lai laukums izskatās nedaudz zaļāks. Ir ceturdienas vakars, esmu nogurusi, bet zinu, ka nav citu iespēju, kociņi atvesti un tie ir jāiestāda šovakar. Man palīgā nāca visa ģimene vīramāte bija galvenais rīkotājs viņa skatījās, lai kociņi būtu taisni sastādīti un pieskatīja mazo racēju. Vīrs, viņa brālis un vēl pāris sarunātu vīru palīdzēja ar rakšanu. Man blakus bija mani ļoti labi draugi un cilvēki, kas mani atbalstīja visu šo laiku gan morāli, kad rokas nolaidās, gan ar darbiem Kārlis un Ļena par ko esmu viņiem bezgala pateicīga..

Un nu lūk jau arī rezultāts. Man ir paties prieks,jo tas bija viens no maniem lielajiem plāniem šim gadam, bet ar to jau nekas nebeigsies tikai sāksie, bet par to vēlāk.

KĀDS MŪSU IEDZĪVOTĀJS SARUNĀ TEICA- MĒS MAKSĀJAM NODOKĻUS UN MUMS PIENĀKĀS. PROTAMS ES PIEKRĪTU, TIKAI IR JĀSAPROT, KA PAR TO KO MUMS VAJAG UN TAS KAS MUMS PIENĀKĀS IR JĀRUNĀ UN DZIRDĪGAS AUSIS ATRADĪSIES.

Mēs esam ļoti mazs ciematiņš un mums izdevās, izdosies arī Jums ir tikai jāgrib un tad var gāzt kalnu. Nevajag cerēt ,trakas idejas parasta atbalsta tikai tuvākie, vieni teiks, gan patrakos un nomierināsies, citi noklusēs, bet padomās, ka tur nekas nevar sanākt, bet pats galvenais, ka viņi Jums būs blakus un atbalstīts Jūs ieceres, tas dod spēku un gala rezultātā arī augļus.

Lai veicās

Jaukus svētkus novēlot no Siguldas