Drukāt
Šodien pa TV ( ārzemju ziņu kanāls) redzēju interesantu sižetu. Runa bija par kādu māmiņu Amerikā, kura izveidojusi biznesu, kas balstīts uz Mātes pienu.
Ideja- māmiņas var nodot savu pienu un tas tiek tālāk tirgots tām māmiņām, kurām piena trūkst vai nav( sasaldētā veidā).
Uzgāju mājas lapu, kur var pirkt, pārdot un ziedot mātes pienu. Un gribētāju abās pusēs ir diezgan daudz. Pieļauju, ka Amerikā šādu online forumu/ veikalu netrūkst, un šis tiek popularizēts un pieņemts kā netradicionāls bizness.
Pati ideja saknē iespējams pat nav nemaz tik peļama, bet kā ar drošību? Zināms, ka ar mātes pienu tālāk var nodot dažādas infekcijas un ir dzirdēts speciālistu viedoklis, ka bērniņam vispiemērotākais ir tieši viņa mammas piens un ja tā nav, tad labāk dot maisījumu kā citas mammas pienu.
Šī ir jutīga tēma, tomēr vēlos to piedāvāt jums kā diskusijas tēmu.
Ko par šādu biznesu domā tu? Vai Tu būtu gatava maksāt par mātes pienu un to piedāvāt savam mazulim?
Parunāsim!
un paceļam šito...
Šāda piena banku veidošana nav jauna pieredze,jo joprojām ir ciltis, kurās māmiņas turpina zīdīt citu mammu mazuļus, ja pieniņa ir maz vai, piemēram, māmiņa aizgājusi bojā. Arī mūsdienu sabiedrībā šāda pieredze ir bijusi ar piena virtuvēm.
Tomēr ja runā par piena banku izveidošanu kā tādu, tad pastāv vairāki problemātiskie aspekti, piemēram, drošība- vai piens ir labs un kvalitatīvs, vai sieviete, kas sniedz šo pienu, ir vesela, vai sieviete lieto kādus medikamentus, vielas.
Ja šie riski tiek izslēgti, mammām, kas izmanto citas sievietes krūts pienu, jābūt drošām, ka šīs sievietes ir veselas, godprātīgas un piens tiek pareizi glabāts. Tāpat nav iespējams izkontrolēt visas piena porcijas.
Es uz šo lietu raugos kā māmiņu pašpalīdzību taktiku – ja ir draudzene, pazīstama māmiņai, kurai uzticas, tad sekmīgākais ir ņemt pieniņu no šīs sievietes vai ziedot savu pieniņu, ja pieniņa ir daudz pašai, tādējādi veidojot emocionālo saikni un veidojot uzticēšanos vienai pret otru.
Ja runā par to,vai tam jābūt maksas vai bezmaksas pakalpojumam, tad brīvprātības princips būtu īpašāks, jo ja par šo pieniņu tiktu ņemta nauda, tad šai sievietei varētu rasties vēlme pelnīt, noslēpjot kādus faktus par savu veselību.
Šī piena bankas veidošana varētu izvērsties kā kustība un dzīvesveids, kad māmiņas dzīvotu pēc uzskata- pat ja tas nebūs mans piens, tas būs īsts mātes piens, ko dot manam mazulim.
Mana kā psiholoģes pārliecība ir, ka zīdīšana nav vienīgais veids, kā iegūt savstarpēju mīlestību, mieru, stabilitāti ar bērniņu, tāpēc tas ir katras pašas ziņā, piekrist vai nepiekrist šādiem pakalpojumiem.
Kad piedzima mana meita un pēc divām dienām piens sāka rasties un tecēt aumaļām, tieši domāju par to, ka labprāt atslauktu un dotu jaundzimušajiem, kuru mammām nav piena vai bērniņiem, kas slimnīcā atstāti. Bet bija tāds laiks, kad man pašai piena daudzums samazinājās uz laiku un atcerējos to savu domu par atslaukšanu, atklāti sakot, tad secināju, ka pati gan laikam tomēr negribētu dot citas mammas pienu savam bērnam.
nu, lūk, domāju, ka pēc visām apstrādēm tajā pienā ir tikpat daudz emociju, cik maisījuma pulverī. jautājums varētu būt par uzturvērtību - vai maz tāda vairs eksistē pēc visām sterilizēšanām u.tml.
neiztēlojoties, bet iedomājoties ļaunāko iespējamo dzīves scenāriju - jā, droši vien, ja tā būtu pēdējā izdzīvošanas iespēja, barotu savu bērnu ar citas mammas pienu.
Es tomēr izvēlos maisījumu, nevis citas mammas pienu. Kas vienam zelts, otram var izrādīties smiltis.
Bet tagad, iedomāties kā mammas rindā sēž un pienu mēģenēs slauc es ar nevaru un nepirktu ne tik.
Tur netika smalki stāstīts par to, kā tas noteikt, tik rādīja viņas milzīgo saldētavu, kur paciņu, pie paciņas bija piens.
Viedokli šajā jautājumā izteica kāds vācu ārsts/ pediatrs. Viņš teica, ka Vācija oficiāli darbojas šāda sistēma, bet TIKAI slimnīcās, kur māmiņa, kura nodot pienu tiek pārbaudīta ( slimības , kaitīgie ieradumi utt) + pats piens vēl papildus sterilizēts un tad to uzglabā sasaldētu un dod slimnīcās esošiem mazajiem , kas tikko dzimuši un kādu apstākļu dēļ mammai ir par maz vai nav piena.
Savukārt aptaujātās māmiņas Vācijā pauda viedokli, ka būtu gatavs par velti dot savu pienu citām.
Es pati- neņemtu citas mammas pienu, lai arī pārbaudītu, jo arī man šajā jautājumā ir zināmi aizspriedumi. Mazulim visvērtīgākais ir tieši viņa mammas piens...nevis piens no citas...
Ulula, pastāsti par to sižetu!
Es uzzināšu šodien krūts ēdināšanas speciālistes Diānas Zandes viedokli, bet tikmēr turpinām sarunas!