Ķermeņa masāža
29.04 15:30-16:30
Brīvo vietu skaits: 1
D vitamīns ir ļoti būtisks mūsu veselības uzturēšanā, jo tas vajadzīgs ne tikai kaulu veselībai, bet nepieciešams arī nervu sistēmas darbībai un stiprai imunitātei.
Uztura speciāliste Ilva Lazda teic, ka Veselības ministrijas vadlīnijās tiek rekomendēts dienā uzņemt 10 mikrogramus D vitamīna, ko varam pielīdzināt produktu daudzumam, kas jāuzņem, vadoties no D vitamīna daudzuma tajā. “Ja runā par galvenajiem D vitamīna avotiem pārtikā, tad parasti min zivis, piena produktus, olas, bet no augu valsts – sēnes,” saka uztura speciāliste.
Lai uzņemtu dienā nepieciešamo D vitamīna devu, dienā būtu jāapēd vidēji 100g zivs, kas pieaugušajam ir neliels gabals, taču mazulim tā ir ļoti liela porcija. Vēl vajadzīgos 10 mikrogramus D vitamīna var uzņemt, izdzerot litru piena, apēdot 8 olas vai arī, piemēram, 200g gaileņu. Saprotams, ka šādu attiecīgo produktu daudzumu katru dienu bērns nevar apēst, līdz ar to uzņemt arī ar uzturu vajadzīgo D vitamīna daudzumu. I. Lazda: “Izņēmums ir bērni, kuri ēd piena maisījumu, jo maisījumiem D vitamīns lielākoties jau ir pievienots, tāpēc kopā ar pediatru ir jāizvērtē, kāda veida piena maisījumu bērns lieto un vai D vitamīns ir jāuzņem papildus.”
Tā kā ar uzturu vajadzīgo D vitamīna daudzumu uzņemt ir teju neiespējami, ir pamatoti gan pieaugušajiem, gan zīdaiņiem papildu uzturam lietot uztura bagātinātājus, kas satur D vitamīnu.
Zivis mazuļa uzturā
Viens no svarīgākajiem D vitamīna avotiem ir zivis. Tās bērna ēdienkartē tiek iekļautas sākot no aptuveni 9-10 mēnešu vecuma, pirmās piedāvājot baltās zivis – mencu, pikšu, heku. “Zivi pagatavojam vienkāršā veidā – tā var būt tvaicēta, pagatavota biezenītī, sacepta bumbiņās,” teic uztura speciāliste.
Galvenais, kā uzsver I. Lazda, ir nebaidīties bērnam zivis piedāvāt, jo nav obligāti pirkt veselu zivi, tā vietā var iegādāties zivs smalkmasu, kas jau attīrīta no asakām. “Galvenais ir piedāvāt. Mazulis ēd to, pie kā viņš ir pieradis un kas viņam tiek piedāvāts,” uzsver uztura speciāliste, sakot, ka bērns jāiepazīstina ar dažādām garšām un tekstūrām, jo tad, ja bērnam, piemēram, zivis nepiedāvāsim, viņš tās, visticamāk, arī ļoti ilgu laiku nemaz neēdīs.
