Ziemassvētku dāvanu maiss

Meža ielokā, skaistā piparkūku namiņā meža rūķīši gatavojas Ziemassvētkiem: saiņo dāvaniņas, cep piparkūkas un dažādus kārumus, kārto māju, pušķo eglīti.

Te pēkšņi, viens no rūķiem dzird, ka tālumā kāds vaid, pukst un sten, un nolemj noskaidrot, kas tas ir. Izskrējis uz lielā ceļa, rūķis ierauga salatēti, kurš vaidēdams un sviedrus pieturknē slaucīdams, stumj ragavas ar lielu, lielu dāvanu maisu. 

Ieraudzīdams rūķi, salatētis viņam saka: "Šogad laikam nepaspēšu visiem laikā piegādāt dāvanas, jo sniega taču nav, bet es ar ragavām gribu smago dāvanu maisu vest. Neesmu vairs tik jauns, lai uz pleca to stieptu."

"Pag, pag" saka rūķis, "mums kaut kas ir jāizdomā! Kā būtu, ja tās dāvanas visiem nogādāt mēs palūgtu meža zvēriem?"

"Nē, tā gan ne." Teica salatētis. "Visiem jāsvin Ziemassvētki, bet mans pienākums ir piegādāt dāvanas. Tā tam būs būt!"

"Tad mums jādabū sniegs!" Teica rūķis "Man ir nedaudz sniega ledusskapja saldētavā." Priecīgs uzsauca rūķis "..tikai ar to nepietiks,lai visi tiktu pie dāvanām". Atkal rūķis sadrūma. 

"Tas mums neder" noteica salatētis.

"Tad jāpārveido ragaviņas!" domīgs teica rūķis. "Nāc man līdzi uz piparkūku namiņu - mēs rūķi kaut ko izdomāsim!"

Tā salatētis aizgāja rūķim līdzi uz piparkūku namiņu, kur rūķi viņu cienāja ar gardu meža zemeņu tēju un piparkūkām, kamēr paši ātri ķērās pie darba -ragaviņu pārveidošanas.

Vecajām salatēva ragavām rūķi pielika riteņus un garu rokturi, lai vieglāk stumt pāri kalniem un lejām, kad sniega nav. 

Par tādām ragavām salatētis bija sajūsmā un tad steidzās visiem dāvanas nogādāt.

Gaisā virmoja svētku noskaņa, eglītes mirdzēja savā svētku izskatā, visi meža iemītnieki ar rūķiem lustējās, svecītes spoži dega un arī salatētis ar dāvanu maisu pie visiem drīz bija klāt. 

PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!